Vai jums ir iedibinātas kādas grāmatu lasīšanas tradīcijas ģimenē?

Jā, mums viena no ģimenes tradīcijām ir programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” izvirzīto grāmatu lasīšana. Katru gadu bibliotēkā izpētām pielikto plakātu, kur ir sešas grāmatas katrai vecuma grupai. Tad arī katrs ģimenē cenšamies tās izlasīt. Pēc tam pavasarī norisinās lielie lasīšanas svētki, kur Nacionālajā bibliotēkā tiek paziņoti uzvarētāji katrā kategorijā un TOP 3 iecienītākās grāmatas.  Došanās uz turieni mums jau ir kļuvusi par tradīciju.

Jūsuprāt, šī ikgadējā akcija veicina lasītprieku ģimenēm?

Jā, jo šīs grāmatas ir speciāli atlasītas, un, manuprāt, tās ir ļoti labas. Ir īpaša speciālā žūrija, kura izdomā, kuras grāmatas ielikt šajā bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas lasīšanas plānā. Tās vienmēr ir ļoti kvalitatīvas un labas grāmatas, jo Lote, piemēram, šobrīd bibliotēkā mēdz ņemt tās, kas viņai patīk, bet es redzu, ka tās dažkārt ir vidēja līmeņa grāmatas. Gribas, lai bērni lasa arī ļoti labas grāmatas. Tad nu vienmēr zinu, ka izlasot šīs žūrijas grāmatas, būs lasītas sešas kvalitatīvas grāmatas. Tajās vienmēr ir interesantas tēmas, piemēram, bija grāmata par neredzīgu puisīti un viņa pasauli ("Kamils, kurš skatās ar rokām").Tas noteikti veicina empātiju pret citiem.

Kur jūs kā daudzbērnu mamma atrodat laiku lasīšanai?

Es to salasu pa kripatiņai vien. Es lasu lēnām. Visbiežāk tā ir viena grāmata mēnesī, jo, kad es pieķeros un sāku lasīt, tad, protams, kāds mani visu laiku kaut kur sauc vai nu spēlēties vai grib ēst. Tad nu cenšos lasīt visur, arī vilcienā vai vasarā parkā, sēžot bērnu laukumiņā. Bet gribas izlasīt tik daudz! Īpaši, kad ieeju grāmatnīcā. Man atklājums ir lietotne “Goodreads”. Ļoti ērta, jo līdz tam man nācās vēlmes pierakstīt uz lapiņām, bet tās man vienmēr kaut kur pazuda. Tagad es šajā lietotnē atzīmēju, kuras grāmatas es vēlos izlasīt, kuras lasu un kuras esmu izlasījusi. Tur var arī atsauksmes un vērtējumus palasīt. 

Kādā veidā tās lasāmās grāmatas atnāk pie jums?

Es sekoju līdzi grāmatu blogeres Aijas Bremšmitas darbībai. Viņa bieži komentē un apraksta grāmatas. Piemēram, viņa tik kārdinoši noreklamēja Māras Upmanes - Holšteinas grāmatu “Piezīmes uz šaubu malām”. Tā kā rinda bibliotēkā bija milzīga, tad es to nopirku. Vēl es sekoju Facebookā lapai “Izcilas grāmatas”. Tur ļoti bieži ir atsauksmes par kādām foršām grāmatām. 

Vai ir dažādas grāmatas dažādiem laikiem?

Nē, es varu lasīt jebkurā laikā jebkuru grāmatu. Vairāk man patīk vēsturiski romāni. Arī šobrīd es lasu “Čekas šofera atmiņas”, kur ir cilvēka pieraksti, kas publicēti pēc viņa nāves. Man liekas interesanti vairāk ko uzzināt par padomju laikiem un to sistēmu, kas bija, kā jutās cilvēks. Pat ja grāmata man liekas grūta, es kaut kāizciešu un tieku līdz beigām, jo – kas iesākts, tas jāpabeidz (smejas). Zinu, ka ir tādi, kas paralēli var lasīt piecas grāmatas. Citi palasa beigas un tad izdomā, vai lasīt grāmatu. Es domāju, ka tā gan nedrīkst darīt (smejas). Ir grāmatas, kas neiziet no prāta pat vairākus gadus. Ir tādas, kas rada paliekošu iespaidu, tās ir īpaši vērtīgas!

Kāpēc grāmatas lasīt ir labi un ieteicami?

Lasīšana veicina empātiju, dod pieredzi par to, ko paši neesam piedzīvojuši uz savas ādas. Tā papildina vārdu krājumu, palīdz iztēlei, kā arī palīdz aizmirsties no ikdienas. Man bieži lasīšana ir kā iespēja patverties no bērnu un mājsaimniecības lietām, piedzīvojot citu pieredzi un dzīvi. Mums ģimenē ir bijis tā, ka visiem bērniem iemācam lasīt jau bērnu dārzā. Uzskatu, ka bērnam 1.klasē ir jau jāprot lasīt, un mūsdienās tā ir liela problēma, kad liela daļa bērnu 1.klsē ir nepietiekama lasītprasme. Redzu, ka mums tā ir bijusi pareiza pieeja, kad bērns aizejot uz 1.klasi prot tekoši lasīt, jo tad var gūt labas sekmes. Tad nav jātērē papildus laiks, lai saprastu, kas uzdevumā ir prasīts.

Mums visi bērni jau lasa no četru gadu vecuma. Sāka lasīt nevis ābeci, bet gan grāmatu “Kapteinis apakšbiksis”. Tā ir ar daudz bildēm, maz tekstu, brīžam muļķīga, bet ideāla kā pirmā lasāmviela. Lote pat pārlasa šo grāmatu daudzas reizes. Vēl ir Dogmena komiksa sēriju grāmatas.

Daudzi vecāki šodien raud un saka, ka bērns vispār negrib vairs lasīt, tikai telefonā skatīties … Jums ir kāda formula, kā motivēt lasīt?

Motivāciju noteikti dod, ja redz pašus vecākus lasām. Mani bērni, piemēram, redz mani sēžam dīvānā un lasām grāmatu, un tas noteikti viņiem ir tāds vilinājums arī pašiem to darīt. Tas ir labs vecāku piemērs. Otrs ir atrast interesantu grāmatu. Trešā mūsu stratēģija ir tāda, ka esam bērniem arī devuši tādu kā atalgojuma naudu par pirmajām lasītajām grāmatām. Desmitgadīgais gan vairs nav motivējams ar šo. Tad es vienkārši atnesu grāmatu no bibliotēkas un saku, redz, cik interesanta grāmata, lai paskatās. Jāmēģina vienkārši uztaustīt, ko gribētu lasīt. Pusaudži šobrīd lasa, piemēram, “Klanu kaķus” vai Hariju Poteru. Mana desmitgadniece vienā dienā atnesa mājās pati grāmatu par zvaigznājiem un bija ārkārtīgā sajūsmā.

Ir kāda grāmata, kas stāv rindā jums uz lasīšanu?

Man līdz februārim jāpaspēj izlasīt “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” grāmatas. Šobrīd neesmu iesākusi nevienu. Tādēļ ķeršos klāt tiklīdz pabeigšu “Čekas šofera atmiņas”. Vēl citā dienā es biju grāmatnīcā un nopirku klasiku, jo uzrunāja tās skaistais vāks. Tā bija “Meistars un Margarita”, un to droši vien lasīšu pēc februāra. 

Grāmatas, kas šobrīd ģimenē tiek lasītas. Mamma Sintija lasa "Čekas šofera atmiņas", 12 gadnieks Gatis - "Čārliju", 10 gadniece Ance bērnu žūrijas grāmatu "Meitene zilā krekliņā" un 8 gadniece Lote - Nikijas dienasgrāmatu. 

Saruna ar Loti (8 gadi). Lote ir aktīva meitene, kas ne tikai daudz lasa, bet arī regulāri piedalās orientēšanās treniņos

Vai esi pamanījusi, kur parasti mamma lasa grāmatas?

Viņa parasti sēž lielajā istabā krēslā. Mēs atļaujam lasīt mammai. Citreiz palīdzam pieskatīt brālīti un es spēlējos citreiz ar viņu.

Kur tu visbiežāk lasi?

Es lasu pēc skolas un orientēšanās pulciņa. Man patīk lasīt skolā, citreiz lasu bibliotēkā. Lasīt vispār var visur, arī vilcienā.

Vai vari ieteikt kādu labu grāmatu? 

Meitenēm es noteikti varētu ieteikt lasīt Nikijas dienasgrāmatu. Un vēl -Dogmenu, tās ir foršas grāmatas, kuru beigās ir pamācīts, kā var uzzīmēt galvenos varoņus. Es šobrīd gaidu astoto daļu Dogmenam. Kamēr gaidu rindā uz to, ko gribu lasīt, paņemu citu.

Skolā arī jālasa grāmatas?

Jā, citreiz ir lasīšanas rīti, piemēram, piektdienās. Mēs varam lasīt arī starpbrīžos. Citreiz es to daru. Puiši gan lasa mazāk, man liekas, ka viņi nemācās tik daudz. Viņi citreiz labāk skrien pa klasi un negrib iet savā vietā, kad es viņiem to saku.

Cik bieži ieej Ogres centrālajā bibliotēkā?

Es tur bieži eju pēc skolas. Pirmdienās man ir pulciņš “Asini prātu”, un tad pēc tā eju uz bibliotēku. Eju tur arī pēc treniņiem. (mamma Sintija piebilst, ka Centrālā Ogres bibliotēka Lotei ir kā otrās mājas)

Cik tad tu šovasar izlasīji grāmatas?kopā 

Tās laikam bija 43 grāmatas, un par to es saņēmu arī diplomu no bibliotēkas.

Tu varētu kādreiz brālim iemācīt burtus?

Jā, varētu. Viņš šobrīd mums staigā pakaļ daudz un bieži izjauc lietas un grāmatas. Tad mums jākārto. Bet mums skapī stāv tāda viena grāmata, kur sākumā pa zilbēm jāliek vārdiņi, tālāk ir jau pilni vārdiņi.

Par kuru grāmatu, tavuprāt, būtu vērts uztaisīt filmu?

Filmu varētu uztaisīt Nikijas dienasgrāmatai. Nikijai tur būs vidusskolniece. Grāmatās stāsta, kā viņai iet skolā, kā viņai gāja apmaiņas dienās citā skolā, vēl bija rakstīts, kā viņai vajadzēja parūpēties par astoņiem suņiem. Es tieši tagad lasu vienu no Nikijas dienasgrāmatām, 12. daļu no sērijas, un man tā ir līdzi skolas somā. Es vispār ātri lasu.

Vai bibliotēkā ir vēl grāmatas, ko neesi izlasījusi?

Jā, ir vēl, es neesmu, piemēram, vēl visus Dogmenus izlasījusi. Grāmatas pasaulē ir ļoti daudz, es nekad nevarētu visas izlasīt. Man liekas, ka pasaulē ir triljoniem grāmatu.