Vienam piedzimstot Rīgā, otram – Jeru pagastā Ziemeļvidzemē, liktenis abiem lemj satikties Lielvārdē.

“Nav pasaulē vietas, no kuras man drīz vien negribētos atgriezties Latvijā. Dzīvot un strādāt varu tikai Ventspilī, Rīgā un Lielvārdē.” Gunārs Priede.

“Ja man nebūtu Lielvārdes… Agro rītu, kad piecos visapkārt ir tik mierīgi, Daugava klusa, lietus nolijis un dārzs smaržo, zeme smaržo… Tu jūti, ka dzīve nostājas savā lielajā kārtībā, detaļa pie detaļas. Viss, kā vajag…” Uldis Žagata.

Ar baleta mākslinieka, horeogrāfa un pedagoga Ulda Žagatas veidotajām dejām izaugušas jau vairākas paaudzes, viņa zīmētos deju soļus izdejojuši tūkstošiem Latvijas dejotāju. Par to ar vislielāko pietāti runā un ar vissiltākajām atmiņām dalās viņa laikabiedri, bijušie dejotāji un horeogrāfi – Gundega Juraševska, Rolands Juraševskis un Marga Apsīte. Tiek akcentēta deju Lielmeistara milzīgā, neizsmeļamā radošā enerģija un vitalitāte, kas izpaudusies gan darbā ar kolektīviem, gan radītajās dejās. Nekad viņš nav manīts noguris vai atslābis. Viņš varējis aizsvilties, kļūt dusmīgs, bet nekad noguris. Vienmēr viņam padomā ir bijusi kāda iecere, kuru nav izdevies īstenot laika trūkuma dēļ. Bet Ulda Žagatas 85 gadu jubilejas koncertu “Mūžīgais dejotprieks” Lielvārdē, kur sabraukušie kolektīvi izdejoja tikai nelielu daļu no vairāk nekā 300 Meistara radītajām dejām, arī dejas pirmizrādi “Nāk rudens apgleznot Latviju” kolektīva “Lāčplēsis” izpildījumā,  horeogrāfe Marga Apsīte nodēvē par skaistāko koncertu viņas dzīvē.

Dramaturgs, pedagogs Gunārs Priede izdzīvoja pilnu emociju spektru – no kases gabalu autora līdz kulta rakstniekam, no atstumtā līdz ļaužu mīlulim. Laikabiedru izteikumi par jaunās ēras aizsācēju latviešu dramaturģijā ir sekojoši – “nemācēja melot”, “godīgs un taisnīgs”, “varēja kļūt šerps un tiešs”, “ko citi ar bļaušanu, viņš – ar klusinātiem pustoņiem”. Bet teātra zinātniece Ieva Struka teic: “Priedi nevajag saukt par disidentu. Viņš ir pretstāvētājs. Katrā darbības periodā viņam ir kāds darbs, kas cenšas paplašināt robežas – ko drīkst, ko nedrīkst, par kādu sabiedrībā aktuālu tēmu runāt. Cerēsim, ka arī mūsdienu skatītājs reiz novērtēs viņa devumu, un mēs ieraudzīsim Gunāra Priedes lugas uz mūsu lielo teātru skatuvēm!”    

Izskanot Lielvārdes amatierteātra režisora Kārļa Lišmaņa siltajām atmiņām par dramaturgu, ar Gunāra Priedes iestudēto lugu “Zilā” visus klātesošos iepriecina Tērvetes amatierteātris “Trīne” un režisore Dzintra Zimaiša.

Kā jau kārtīgā jubilejā pieklājas, pasākuma noslēgumā sanākušie viesi tiek aicināti uz svētku cienastu, lai savstarpējās sarunās dalītos atmiņās par jubilāriem un atkal sastaptos ar viņiem dažādu laiku video ierakstos.