Kā stāsta KMB vadītāja Aiga Rotberga, iepazīšanās ar šo Francijas ārstu epidemiologu biedrībai deva impulsu viņa jaunākās grāmatas tulkošanai latviešu valodā. Tajā aplūkotās tēmas ir šodien aktuālas un nepieciešamas dažādu jomu pārstāvjiem. “Viņa lekcija par vīrišķību un sievišķību no neirozinātnes skatu punkta iedvesmoja daudzus klausītājus, tāpēc nolēmām viņa grāmatu par šo tēmu izdot arī latviešu valodā. Grāmata būs lielisks palīgs gan skolotājiem, gan vecākiem, lai izprastu bērnus un jauniešus, gan laulātajiem, lai pieņemtu un saprastu viens otra atšķirības, gan jauniešiem, lai izprastu savu fizioloģiju, respektīvi, jebkuram, kurš vēlas iepazīt vairāk un attīstīt savu vīrišķību vai sievišķību. Grāmatas izdošanu uzņēmusies izdevniecība “Parakletos”,” plašāk stāsta A.Rotberga.
Profesora pirmo lekciju turpinās viņa dzīvesbiedre Izabella Ekošāra ar lasījumu “Ko no sievietes sagaida vīrietis, sabiedrība un Dievs”. Viņa darbojas kā Dabīgās ģimenes plānošanas instruktore, ir domnīcas “Les Cigognes” līdzdibinātāja un pēta dabisko metožu antropoloģiskos pamatus. Konferences trešā lekcija uzticēta pašmāju uzņēmējam, Latvijas Vīru biedrības vadītājam un satura veidotājam Andaram Ignacam, kurš dziļāk aplūkos tematu “Ko no vīrieša sagaida sieviete, sabiedrība un Dievs”.
Grāmatas zinātniskā redaktore Marika Zelča – Čerāne norāda, ka grāmatas trīs apjomīgajās sadaļās aprakstītās atšķirības starp sievieti un vīrieti “nav jāuzskata par apgrūtinājumu, bet drīzāk par komplementaritāti (papildināmību), kurai ir bioloģisks pamats.”
Pirmajā daļā tiek aplūkoti sievietes un vīrieša dzīves vecumposmi, un kā notiek personības attīstība un veidošanās katrā no tiem. Piemēram, jau laikā kopš ieņemšanas brīža līdz dzimšanai tiek ielikts bioloģisks pamats, kāda būs personība. “Kā redzam, tad pētījumi neirozinātnē atklāj, kā balstoties uz gēniem (XY un XX hromosomas) izdalās attiecīgi hormoni, kas tālāk ietekmē neironus un to, kāda veidosies personība mijiedarbībā ar apkārtējiem cilvēkiem un vidi. Otrā daļa ir ļoti aizraujoša un ir veltīta vairākām epizodēm no zinātniskās domas attīstības vēstures. Ir aplūkoti vairāki zinātnieki – Čārlzs Darvins un Ronalds Fišers (skaistuma nozīme dzimumatlasē), Žans Piažē (smadzeņu attīstības logi), Deivids Peidžs (Y hromosomas evolūcijas process) un citi. Trešā daļa ir veltīta atziņām, ko varam gūt no zinātniskajiem pētījumiem. Te var smelt arī idejas jautājumā – ko darīt. Šajā daļā plašāk tiek skarts jautājums arī par sociālo konstruktīvismu, kas ir galējs mūsdienu socioloģijas strāvojums, kas uzskata, ka zinātniskajai patiesībai pašai par sevi nav nekādas absolūtas vērtības. Šī strāvojuma ietvaros sabiedrībā un izglītības sistēmās izplatās idejas, ka atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir sociāli nosacīta.”
2022.gadā izdotā grāmata “Vīrietis, sieviete, ko mums stāsta neirozinātne”(fr.– “Homme, femme, ce que nous disent les neurosciences” ) aptver cilvēka dzīvi no tā ieņemšanas brīža līdz mūža beigām un izskaidro, kas bioloģiski atšķir vīriešus un sievietes, īpaši attiecībā uz smadzeņu darbību, grāmatā daudz izskaidrots par veidiem, kā tās attīstās un funkcionē abiem dzimumiem.
Pats autors komentē – “Tieši piedzimšanas brīdī ārējie dzimumorgāni identificē meiteni un zēnu. Dzimums bērnam netiek piešķirts, tas ir jau noteikts. Jaundzimušam bērnam jau ir smadzenes, kas raksturīgas tieši zēnam vai meitenei. Tas arī parāda, cik svarīgs ir pirmais gads smadzeņu attīstībā, ko var dēvēt par minipubertāti. Tad nāk bērnība, un tā nav vēl par dzimumhormonu iedarbošanās sākumu, bet gan par to, ka nostiprinās dzemdībās vai minipubertātes laikā iegūtā vīrišķā vai sievišķā temperamenta pielietošana. Nozīmīgs periods sākas ap 12 gadu vecuma sasniegšanu, un tas noslēdzas 22–24 gadu vecumā. Līdz tam laikam smadzenes beidzot ir saņēmušas visu, ko bioloģija ir “ieplānojusi” dot, lai piešķirtu tām vīrieša vai sievietes smadzeņu konkrētās īpašības. Grāmatā aplūkoju arī cilvēku jaunā pieaugušā vecumā, mīlestības sajūtu, mātes un tēva lomu, menopauzes posmu un vēl citus faktorus cilvēka attīstībā.
Līdz 2000. gadam bija ierasta prakse publicēt zinātniskus rakstus, nenošķirot to, kas attiecas uz sievietēm un vīriešiem; tajā laikā mēs zinājām vairāk par to, kas ir kopīgs, nevis atšķirīgais abiem dzimumiem. Daudzus tomēr šokēja šāda prakse, kurā atšķirības starp vīriešiem un sievietēm netika ņemtas vērā. Sākot ar 2005. gadu, lielākajos zinātniskajos žurnālos tika prasīts, lai rezultāti, kas iegūti par sievietēm un vīriešiem, tiktu uzrādīti atsevišķi. Tā rezultātā tieši pēdējo divdesmit gadu laikā ir atklātas daudzas atšķirības. Protams, vīriešiem un sievietēm ir daudz kopīgu tieksmju un spēju. Zināt atšķirīgo ir ļoti noderīgi. Nesenā pētījumā, kas publicēts “Cambridge Biological Review”, Džons Larčers uzskaitīja 123 psiholoģiskas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, ko apstiprina zinātniskie pētījumi. Viņš tos klasificēja pēc to lieluma. Tomēr gribu uzsvērt, ka vīrieši un sievietes ne tikai atšķiras, bet arī papildina viens otru. Mūsu ķermenis un temperaments papildina viens otru dzīvības nodošanā un ģimenes uzturēšanā,” tā Renē Ekošārs klāstīja sarunā pargimeni.lv.
Pieteikties konferencei klātienē vai Zoom platformā var šeit, kā arī iegādāties iepriekšpārdošanā grāmatu var šeit.
