"Situācija ir smaga," saka 50 gadus vecais mācītājs Iļjušins. Divas reizes mēnesī viņš uz vairākām dienām dodas uz kara zonu, 400 kilometrus turp un 400 kilometrus atpakaļ. Viņa dzimtā puse ir 200 kilometrus uz dienvidiem no Kijevas. Frontē viņš ir bijis nu jau 58 reizes.

Katru reizi turp dodoties, viņš apzinās, ka tas ir ceļojums, kas ir pilns ar briesmām. Vairākas avārijas dienesta darbinieku automašīnas apšaudes rezultātā pazudušas. Tomēr mācītājam nav iemesla turp nedoties. "Mūs mudina Kristus mīlestība, jo kad Kristus ienāk mūsu dzīvē, mēs ilgojamies tajā dalīties ar citiem. Un, kad Dievs saka: "Ej", man ir jāpaklausa."

Mācītājs palīdz gan evakuēties, gan sadalīt humānās palīdzības preces. Uz kara zonu ar viņa palīdzību jau nokļuvusi simtiem tonnu pārtika, medicīnas preces, apģērbi, guļammaisi.

"Pirms kara Siverskā bija kādi 14 000 iedzīvotāju, tagad tikai 300. Daļa no viņiem nevar aizbēgt, jo ir slimi vai veci, bet daži nevēlas doties prom, jo ​​nodzīvojuši tur visu savu mūžu."

Mācītājs saka, ka atstātie ir pateicīgi par palīdzību. "Šiem cilvēkiem mūsu vizīte ir cerību stariņš. Viņi šādi jau dzīvo divarpus gadus. Daži nav varējuši nomazgāties pat vairākus mēnešus."

Tomēr baptistu mācītājs atzīst, ka karadarbības zonā viņam par pārsteigumu izsalkums pēc Evaņģēlija ir lielāks nekā pieprasījums pēc pārtikas. Kad viņam jautā, ko viņš saka tiem, kaszaudējuši visu, mācītājs saka: "Daudzi nezina Bībeli. Tāpēc vēstījumam ir jābūt vienkāršam. Mēs viņiem sakām, kas ir Dievs un kas mēs esam. Stāstam arī, ka Dievs vēlas glābt grēciniekus, un tad lūdzam Kunga lūgšanu. Pēc dažām reizēm viņi var to lūgt jau kopā ar mums."

Tikšanās ar iedzīvotājiem notiek starp salauztām ēkām un baznīcās, kuras nav iznīcinātas. Baptistu baznīca Lymanas pilsētas priekšpilsētā (kuru 2022. gada rudenī Ukraina atkaroja no krieviem) joprojām stāv, taču apstākļi tur ir bēdīgi. "Tur nav apgaismojuma un apkures. Baznīcas apmeklētāji valkā biezus mēteļus, lai cīnītos pret aukstumu. Lūgšanas nams, neskatoties uz pastāvīgo artilērijas sitienu, ir miera oāze vairākiem desmitiem apmeklētāju."

Kara zonās Iļjišins runā arī ar karavīriem, izsniedz tiem Jaunās Derības un bukletus, kur izskaidrots Dieva Vārds.

Aizkustinošs ir atgadījums ar kādu jaunu karavīru, ar kuru mācītājs runājis septembrī. Viņš jautājis: "Vai tu vēl būsi te rīt? Jo tad es gribu dzirdēt vairāk par Dievu." Bet viņam tas neizdevās, jo tika nogalināts nākamajā apšaudē. Tāpēc kalpojot Iļjišins uzsver - šodien, ja dzirdat Viņa balsi, atdariet sirdi.

Pats mācītājs saka, ka "Tas ir šausmīgi, ko dara krievi. Tomēr atgriezīsimies pie Tā Kunga. Dievs izmanto arī šo karu, lai glābtu cilvēkus no mūžīgās pazušanas. Tāpēc ir prieks, neskatoties uz visām ciešanām."

Raksts publicēts cne.news