Tā nav pirmā reize, kad komponiste L. Jēkabsone savā mūzikā apvieno kristīgos un tautas mūzikas elementus. Tāda, piemēram, ir bijusi viņas folkmesa, kas tapa 2013. gadā sieviešu vokālajai grupai “Latvian Voices”, bet vēlāk tika pārlikta jauktajam sastāvam. Mūzikā vārds “pasija” parasti tiek saistīts ar Pestītāju, viņa ciešanām. Savu izvēli skaņdarbam par F. Trasunu dot pasijas nosaukumu komponiste skaidro šādi: “Franča Trasuna dzīve ir bijusi ļoti sarežģīta, taču Latgalei un Latvijai ārkārtīgi nozīmīga. Un Trasuna dzīves gājumu nav iespējams izstāstīt bez Latgales tautas mūzikas klātbūtnes, jo Latgalē tā ir cieši savijusies ar kristīgajām tradīcijām. Tāpēc arī šāds nosaukums – “Folk pasija”.”
Pasijas libreta autore dzejniece Anna Rancāne pauž prieku, ka darbā ir izvēlēts atspoguļot F. Trasuna dzīvi. Turklāt, šī gada oktobrī šim ievērojamajam latgalietim tiek atzīmēta 160. jubileja.
Francis Trasuns (1864 – 1926) bija katoļu priesteris, literāts un politiķis, viens no galvenajiem pirmā Latgales kongresa rīkotājiem 1917. gadā; Latvijas Satversmes sapulces, pirmās un otrās Saeimas deputāts. Trasuna politiskajai darbībai un spēcīgajai personībai bija liela nozīme Latgales lēmumā apvienoties ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem, lai vēlāk kopīgi dibinātu Latvijas Republiku. F. Trasuna dzīvesstāstā cieši savijas politika un reliģija: savas politiskās darbības un baznīcas vadības kritikas dēļ F.Trasuns 1925. gadā tika izslēgts no katoļu Baznīcas. Trasuns nomira 1926. gada aprīlī neilgi pēc tam, kad bija padzīts no Lieldienu dievkalpojuma Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē. A. Rancāne viņa dzīvesgājumu libretā atspoguļojusi, izmantojot gan gan paša F. Trasuna dzeju, gan savu oriģināldzeju, kas radīta īpaši šim jaundarbam, informē I. Sokolova.
14. novembrī jaundarbs tiks atskaņots Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. Koncertā kopā ar Rīgas projektu kori piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, postfolkloras grupa “Rikši” ar solistu Ēriku Zepu, kā arī solists Jānis Strazdiņš F. Trasuna lomā.
Rīgas projektu kora diriģents Kristofers Volšs-Sinka norāda: “Lauras Jēkabsones “Folk pasija” ir nozīmīgs ieguldījums gan Latgales, gan visas Latvijas kultūrā. Pasija ir mūzikas forma, kas ir plaši pazīstama visā pasaulē, pateicoties Johana Sebastiana Baha un citu komponistu diždarbiem, tomēr latviešu komponisti šo formu izmantojuši reti. Arī koncerta garuma skaņdarbs korim un orķestrim latgaliešu valodā ir ļoti liels retums, tādēļ esmu pārliecināts, ka “Folk pasijai” būs valstiska nozīme gan šoruden, gan arī nākotnē.”
