Trūkst paaudžu nomaiņa

“Protams, vērtīgi ir reizi gadā kopā sanākt un sajust, ka visi esam daļa no vispasaules baptistu saimes. Amerikai, Austrālijai un Āfrikai ir savas alianses. Eiropas baptistu sieviešu apvienības padomē ietilpst Eiropas un Tuvo austrumu baptistu konfesiju savienības,” plašāk stāsta SKA vadītāja no Latvijas.

Šogad tika pārstāvētas 22 valstis, kopā sanākot ap 60 sievietēm. “Mans vērtējums ir, ka, salīdzinot ar citām baptistu apvienībām, pie mums Latvijā viss ir kārtībā un notiek daudzas lietas. Lielāks izaicinājums baptistu draudzēm ir, piemēram, valstīs, kuras ir katoliskas zemes, jo tur baptistu draudzes ir mazā skaitā. Tomēr vēl lielāks izaicinājums ir, ka daudzviet apvienības paliek vājākas, jo trūkst jaunā paaudze. Piemēram, Nīderlandē nav jaunā kalpotāju paaudze, nav to sieviešu, kas vēlas turpināt piederēt draudzei un tai kalpot. Ja nebūs jaunā paaudze, kurai nodot stafeti, tad tur arī viss beidzas. Vēl citās Rietumeiropas valstīs tieši jaunās kalpotāju paaudzes iztrūkums ir liels apdraudējums. Draudzēs ienāk jauni cilvēki, bet trūkst tieši sievietes, kurām vecākā gada ilggadējās kalpotājas varētu nodot stafeti,” stāsta K.Liepiņa.

Karīna Liepiņa, LBDS Sieviešu kalpošanas vadītāja Latvijā. Foto no personīgā arhīva

Ticības dēļ draud cietumsods

Īpašas uzrunas, kā arī aizlūgšanas tika veltītas sievietēm, kuras pārstāvēja gan tā saucamos “karstos reģionus” aktīvās karadarbības tuvuma dēļ, gan arī valstis, kur tieši aktīva kristietība ir ar likumu aizliegta. K.Liepiņa dalās, ka iepazinušies ar sievietēm no Uzbekistānas un Azerbaidžāna, kur būt par aktīvu kristieti nozīmē piedzīvot apdraudējumu.

“Viņas, piemēram, nedrīkstēja savā valstī atklāti stāstīt, ka dodas uz šādu konferenci. Sieviete, kas kalpo Uzbekistānā, to dara “pagrīdes draudzē”, kas nav oficiāli reģistrēta. Stāstīšana par ticību, Dievu un evaņģēliju šajā valstī var beigties ar reālu cietumsodu. Mēs pat nestādamies priekšā, ko nozīmē kristietim dzīvot musulmaņu valstī, kur brīvi izplatīt evaņģēliju ir aizliegts un kur valsts iestādes seko līdzi katrai tavai darbībai. Viņas nedrīkst parādīties nevienā fotogrāfijā saistībā ar šo konferenci un arī publiski dalīties, jo, ja tas nonāks varas iestāžu redzeslokā, viņas tiks vajātas,” dalās K. Liepiņa.

Konferencē bija iespēja nodibināt kontaktus un dalīties pieredzē arī ar sievietēm no Ukrainas, Libānas. “Mēs lūdzām par Izraēlu un Krieviju, kā arī Armēniju un citiem reģioniem, kuru norises tik ļoti pie mums medijos neatspoguļo. Tur šīs sievietes no baptistu draudzēm turpina dzīvot un smaidīt un, kā teica viena māsa no Ukrainas, viņa katru rītu izmazgā matus un dodas uz darbu, jo dzīve jau turpinās neatkarīgi no tā, ka blakus noris karš. Ļoti sarežģīta un haosa pilna ir politiskā un ekonomiskā situācija Libānā. Ļoti daudz ir devušies prom no saviem mitekļiem regulāros uzbrukumu un sprādzienu dēļ. Līdz pēdējam brīdim mēs nezinājām, vai spēs ierasties Eiropas baptistu sieviešu apvienības prezidente, kas ir tieši no Libānas. Draudze tur, neskatoties ne uz ko, turpina atvērt savas durvis, lai vietējiem palīdzētu ar nepieciešamo, arī pārtiku. Valsts šobrīd nesniedz nekādu atbalstu tiem, kam nav kur atgriezties, vienīgais atbalsts – atverot skolas, kur drīkst pārlaist naktis. Situācija tur ir ļoti sarežģīta, jo, protams, cieš parastie iedzīvotāji un arī tur dzīvo kristieši,” dalās latviete.

Uzvarēt vari, ja zini, kas esi

Viņa uzsver, ka jebkurš karš kļūst personīgāks, ja pazīsti kādus cilvēkus no zonām, kur tas notiek. Tieši atšķirīgo stāstu dzirdēšana bija liels ieguvums no konferences dienām.

“Mums katram ir jādzīvo dzīve, kas dota, un tas neko neatrisinās, ja paliksim sēžot dīvānā un raudāsim, cik ir grūti. Mums ir jāiemācās pateikties par to, kas ir dots, arī par situācijām, kurās esam ielikti. Šī gada tēma bija “Uzvara Kristū”. Bija jādomā par to, ka, ja ir uzvara, tad ir arī karš. Mums apkārt notiek daudzviet fiziskais karš, bet katru dienu tas notiek arī garīgajā līmenī. Ir garīgas cīņas, un kristieši zina, ka tās var uzvarēt ar Dieva vārdu, zinot Dieva doto patiesību par mums katru, par to, kas esam un kas ir mūsu aicinājums,” uzsver K.Liepiņa.

Foto no K.Liepiņas personīgā arhīva