Bija nepieciešams šāds formāts

“Lasot Veco Derību, redzu, ka arī visiem tā laika ķēniņiem un valdniekiem klāt bija priesteri, kas deva padomus. Tas, ka valsts ir atdalīta no baznīcas, neizslēdz iespēju mums sadarboties. Bīskapiem ir nepieciešamās zināšanas, kas var būt noderīgas mums kādos jautājumos. Šo grupu no vienas puses noteikti var darbināt kā konsultatīvo padomi, kur arī mēs kā deputāti varam gūt gan vēsturiskās, gan bibliskās zināšanas. Mēs kādreiz, skatot kādas aktualitātes, tām pieejam no vispār cilvēciskajām normām, aizmirstot, ka tieši tās normas ir radušās no bibliska pamata. Gan Latvijas Satversmi caurstrāvo bibliskie principi, gan Eiropas pamatdeklarācija rakstīta, balstoties kristīgajos principos. Mēs šodien to arvien vairāk gribam atmest, bet, manuprāt, tas nav pareizi. Bīskapi vienmēr ir bijuši gatavi ar padomiem dalīties, bet bija nepieciešams šis formāts, kādā satikties,” plašāk skaidro J.Grasbergs.

"Tas ir tikai pamatoti, ka starp parlamentārajām grupām, kas izskata dažādus jautājumus, ir vajadzīga šāda deputātu grupa, kurai ir sadarbība ar reliģiskajām organizācijām," "Ogrenet" norāda deputāts J.Klotiņš un atgādina, ka Latvijā valsts un baznīca, valsts un reliģiskās organizācijas sadarbojas noteiktās tēmās, un tas nebūt nav pretrunā ar Satversmē ierakstīto principu, ka valsts neiejaucas baznīcas lietās, un baznīca neiejaucas valsts lietās. "Jau ilgāku laiku bija redzama šī vajadzība, ka Latvijā nav tāda pastāvīga formāta, kurā varētu apspriest reliģisko organizāciju un valsts sadarbības jautājumus. Kad tādi radušies, tad nācies no jauna saukt kopā bīskapus vai Saeimā iet pie katras no frakcijām un runāt par šiem jautājumiem. Es ceru, ka šis būs tas formāts, kurā varēs notikt tik ļoti vajadzīgais reliģisko organizāciju un parlamenta dialogs." 

 Izskatāmo jautājumu būs daudz

Šādas deputātu grupas esamība arī palīdzēs risināt dažādus jautājumus pašām reliģiskajām organizācijām. “Jau šobrīd zinu, ka padsmit dažādu reliģisku organizāciju un konfesiju vadītāji nāk kopā un pārspriež sev aktuālos jautājumus. Ar viņiem arī gribam satikties un iezīmēt darba plānu tuvākai nākotnei. Bieži man kāds garām ejot ir teicis, ka ir šāds vai citāds jautājums risināms, uz ko es esmu atbildējis, ka man tas būtu jānes kolēģiem. Tad nu šādā veidā varu kolēģus sapulcināt vienuviet, kur reizē uzklausīt to, kas aktuāls reliģiskām organizācijām,” uzsver deputātu grupas vadītājs.

Par grupas vadītāja vietnieci kļuvusī Līga Kļaviņa (ZZS) norādījusi, ka viens no skatāmiem jautājumiem noteikti varētu būt Gideonu biedrības Bībeļu izplatīšanas iespējas. Šobrīd nepastāv kopīgu nosacījumu, kurās iestādēs Bībeles drīkst tikt atstātas. J.Grasbergs norāda, ka ir vietas, kurās neļaujot novietot zilās Gideonu Bībeles un “šis jautājums ir jāsakārto”.

Kā vēl vienu jau apzinātu jautājumu, J.Grasbergs min kultūrvēsturisko mantojumu sakārtošanu. “Mums ir ļoti daudz senas baznīcas, kas prasa atjaunošanas darbus. Līdz šim brīžos, kad notiek sarunas par budžetu, nav bijis pārstāvis, kas par to iestātos. Mums kultūrvēsturiskais mantojums ir jāuztur kopā un kā valstij jārūpējās par to, jo tas uztur tautas vēstures liecības,” tā J.Grasbergs. Arī J.Klotiņš piekrīt, ka šobrīd sakarā ar "budžeta ceļu uz Saeimu ir ļoti svarīgs jautājums par sakrālo mantojumu". "Mums ir sakrālā mantojuma finansēšanas likums un mums jārunā, kā mēs budžetā varam finansēt iniciatīvu, lai tomēr arī vēsturiskās baznīcas varētu saņemt nepieciešamo atbalstu, lai tās uzturētu pienācīgā stāvoklī," tā J.Klotiņš.

Kā vēl vienu būtisku jautājumu tuvākā nākotnē deputāts saredz sakrālā tūrisma attīstību. Tur paveroties plašākas sadarbības iespējas ar pašvaldībām un lauku baznīcām. Arī jaunais izglītības saturs ar kompetenču pieeju tajā varētu tikt apskatīts plašāk. "Viens no jautājumiem ir sociālo zinību kopums, kas skolēniem jāapgūst. Kāda vieta izglītības saturā ir izpratnei par to, kas ir reliģija, kādas reliģiskās organizācijas Latvijā pastāv, kā tās vēsturiski ir veidojušās. Vai kopējā izglītības saturā tas ir pienācīgi atspoguļots, jo citādāk mēs pārraujam saikni ar mūsu kultūrai būtiskiem pamatiem, kas nāk no kristietības Eiropā un Latvijā," papildina J.Klotiņš.

Jau tuvākās nedēļās grupas vadītājs J.Grasbergs sasauks pirmo iepazīšanās sēdi, uz kuru tiks aicināti dažādi konfesiju pārstāvji un līderi. Deputāts sola, ka šajā grupā izskatāmie jautājumi tiks aplūkoti pēc būtības, ne politiskās piederības. “Grupas sastāvā esam no dažādām frakcijām, esam gan no opozīcijas, gan pozīcijas, tādēļ ticu, ka varēsim paskatīties pāri partejiskām robežām.”

Savu dalību jaunizveidotajā grupā pieteikuši šādi deputāti - Skaidrīte Ābrama (P), Česlavs Batņa (AS), Anita Brakovska (ZZS), Oļegs Burovs (GKR), Ilze Indriksone (NA), Mārcis Jencītis (LPV), Jurģis Klotiņš (NA), Linda Matisone (AS), Viktorija Pleškāne (LPV), Anna Rancāne (JV), Ričards Šlesers (LPV) un Edmunds Teirumnieks (NA).