Laura plašāk stāsta, ka šis fotoprojekts, kurā tiks veidota foto dienasgrāmata paredzēta ticīgiem cilvēkiem, jo tēmas ir saistītas ar Svēto Rakstu iepazīšanu caur konkrētiem uzdevumiem. “Redzot to, kā ikdienas mirkļu piefiksē šana apmācību procesā mainīja manu fotokursu dalībnieku garastāvokli, lika dziļāk izdzīvot kādus notikumus un dažiem pat izraisīja brainstormu, sapratu, ka šo līdzīgā veidā vēlos nodot tālāk kristiešiem. Gribu aicināt caur it kā vienkāršiem uzdevumiem, kuros apgūstam kādas foto iemaņas, tuvoties Dievam, iepazīt Bībeli, praktizēt klātesamību un pateicību."
Fotogrāfe Laura Šūlmeistere fotogrāfijas tapšanas procesā, Foto - Liene Kalniņa
Laura neslēpj, ka par mentoru strādāt ir liels gandarījums. “Kad pirms gada uzsāku mentora projektus, nebija tik liela pārliecība par to, kā izdosies, jo nekad nebiju to darījusi. Tomēr tieši darbojoties atnāca gan pārliecība, gan labās atsauksmes, cik šāds kurss var būt atbalstošs citiem. Mana pieeja ir visai autentiska, pats svarīgākais – es nemēģinu līdzināties kādam citam skolotājam. Jau no paša sākuma vienīgais, ko esmu varbūt reizēm nedaudz pameklējusi – kā izskaidrot īsāk un gudrāk kādas konkrētas nianses. Pārējā laikā es citus mācu tā, kā es būtu gribējusi, lai māca mani. Nekad neesmu bijusi klasiskās izglītības sistēmas piekritēja,” atklāti stāsta Laura, uzsverot interaktivitātes nozīmīgumu mācīšanās procesā. Kādi mentoringa projekti pat esot raksturojami kā spēles, kurās cilvēks piedalās, darbojas un caur visu procesu arī daudz ko iemācās.
Personīgā fotografēšanas pieredze esot mērāma jau 20 gadu garumā, no kuriem 15 gadi ir kā profesionālai fotogrāfei ar iegūtu nepieciešamo izglītību. Katrā jaunā foto apmācības projektā Laura ir gatava sniegt savas zināšanas un būt līdzās fotogrāfijas mākslas interesentiem. Laura, aktīvi darbojoties sociālajos medijos (Facebook un Instagram - Photographer Laura Sulmeistere) ir arī ikdienā atvērta jautājumiem par fotogrāfijas mākslu un foto apmācības interesentiem,
Laura saka – “es ticu, ka Dievs vēlas izgaismot mūsu katra dzīvi, tādēļ caur šo jauno foto projektu es gribu aicināt cilvēkus ieraudzīt arvien vairāk tās lietas, ko Dievs var un grib izgaismot. Tā ir šī klātbūtnes sajūta, ticības dzīves apzināšanās, Bībeles iepazīšana. Nosaukumā ietvertā “gaisma” ir simboliska, jo gaisma fotogrāfijā ir viss. Bez tās nav nekā, tad ir tikai tumšs pleķis. Īpaši gribu uzrunāt tos, kas saka, ka ir pārlieku lielā vāveres ritenī savā dzīvē. Arī caur šādu mācīšanos un prasmju uzlabošanu tieši foto mākslā, kopā pavadītais laiks būs kā foto dienasgrāmatas veidošana, kurā varēsim ieraudzīt tās brīnumainās lietas, kas notiek ikdienā, kas ir apkārt, ko mēs pat bieži nesaskatām. Ne velti fotogrāfija ir kas atšķirīgs no tā, ka vienkārši pasēdi, padomā un pameditē. Tas ir vizuālais atspoguļojums, kas iedarbojas citā līmenī. Fotogrāfija ir dialogs. Tā nekad nav fotogrāfa monologs, jo katrā momentā ir iekšā kas tāds, kas nav acīm redzamais. To es piedzīvoju vadot savus kursus. Kad iedodu vienu uzdevumu, tad katrs atnes atpakaļ ko citādāku, tā ir liela dažādība.”
Foto no Lauras Šūlmeisteres personīgā arhīva