Gājieni par dzīvību aizsākās Francijā 1988. gadā, tai sekoja Nīderlande 1992. gadā. Pirmajos desmit gados gājienu pieaugums bija lens, tomēr šobrīd to skaits ir pieaudzis līdz četrdesmit 36 ​​valstīs. Dažās valstīs, piemēram, Ukrainā, ir notikuši pat trīs šādi gājieni. Arī Rumānijā tie organizēti vienlaikus vairākaš pilsētās.

Starptautiskais ziņu portāls CNE.news izveidoja pētījumu par dažādām dzīvības vērtības aizstāvošām un veicinošām kustībām visā Eiropā. 

Pētījumānoskaidrots, ka šādu gājienu biežums Rietumeiropā un Austrumeiropā palielinājās īpaši pēc 2010. gada. Vismaz deviņi gājieni aizsākās 2010. gados, īpaši Austrumeiropā, un pēc 2020.gada šajā reģionā tika īstenoti vēl pieci gājieni. Četri jauni gājieni parādījās arī Centrāleiropā. Ziemeļu un dienvidu reģionos pēc 2020. gada parādījās vismaz divi gājieni, bet Rietumeiropā pēc 2010. gada parādījās četri jauni gājieni.

Serbijā šāds gājiens notika 2015. gadā, Ziemeļmaķedonijā – 2014.gadā, Bosnijā-Hercegovinā – 2023.gadā. Ne vienmēr ir skaidrs, kāpēc šie gājieni netiek turpināti šajās valstīs. Ukrainā 2019. un 2021. gadā notika vairāki gājieni par dzīvību un ģimeni. Iespējams, karš pret Krieviju ir kavējis centienus paplašināt dzīvību atbalstošu gājienu klātbūtni valstī.

2013. gadā kāda domubiedru grupa šādu gājienu sāka organizēt Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā, tomēr tas valdības aizlieguma dēļ nenotika. Šķiet, ka prezidenta Lukašenko autoritārais režīms nevarēja pieņemt nekādu kritiku par esošo likumdošanu savā valstī. Abortu likums Baltkrievijā ir pieņemts 1955. gadā un ir viens no liberālākajiem Eiropā.

Kādos Eiropas gājienos par dzīvību izskanēja un tika celti gaismā vēl citi politiski jautājumi, piemēram, eitanāzijas, asistētās pašnāvības jautājumi. Polijā un Ukrainā notikušajos gājienos tika ietvertas arī ar tradicionālās ģimenes saistītas tēmas.

Vairākās valstīs šādi gājieni ieguvuši nosaukumu “Gājiens par dzīvību”. Iespējams, ietekme ir no Amerikā esošās par dzīvību kustības, kas notiek Vašingtonā katru gadu kopš 1974. gada janvāra.