"Arī Lieldienu laiks ir laiks, kurā mēs redzam divas puses šiem svētkiem. Ir ciešanas, un ir augšāmcelšanās. Un bez ciešanām patiesībā arī īstas augšāmcelšanās nevar būt, jo var augšāmcelties tikai tas, kas ir miris. Un patiesībā katrās ciešanās, ko mēs piedzīvojam, mēs varam piedzīvot arī kādu jaunu sākumu. Reizēm tas var būt, piemēram, pie dzemdībām, kad sieviete piedzīvo dziļas ciešanas, un tad viņai piedzimst kaut kas jauns, kas viņas mīļais bērns. Reizēm mums var būt ciešanas, kad mēs pazaudējam darbu, bet tajā pašā laikā vienlaicīgi tā ir iespēja dabūt jaunu darbu. Un tā tālāk. Un Lieldienas ir laiks, kur pats Dievs nāk ciest par mums. Viņš ne tikai kļūst par cilvēku, par Dieva dēlu Jēzu Kristu, bet viņš nāk arī uzņemt mūsu ciešanas uz sevi. Dievs nenāca, nesūtīja savu dēlu tikai, lai viņš mirtu par mūsu grēkiem, pateiktu, cik mēs esam nespējīgi, – nu, tad es nākšu jums palīgā, nomiršu jūsu vietā. Nē, viņš nāca arī ar mūsu sāpēm. Viņš nāca par mūsu kļūdām ciest, viņš uzņēma, kā pravietis Jesaja saka, mūsu sāpes un ciešanas pie krusta. Un, redziet, Dievs ir Dievs, kas ne tikai piedod grēkus, bet viņš grib arī dziedināt šīs grēka sekas.

Un mēs katrs esam piedzīvojuši, kad kāds pret mums ir grēkojis, kāds ir mums darījis pāri, kāds mūs ir sāpinājis, kāds atstājis, izsmējis. Dievs nāk, un viņš nomirs par tā cilvēka grēku, kas to darīja, un par mūsu sāpēm, ko mēs piedzīvojām. Reizēm atkal mēs varam piedzīvot šīs sāpes dēļ pašu sava grēka. Laulības pārkāpšana – ienāk grēks laulībā. Mēs sāpinām dzīvesdraugu. Alkohola lietošana, sēšanās pie stūres – kāda ģimene zaudē sev dārgu ģimenes locekli. Mūsu grēks, un grēks vienmēr rada sāpes. Un līdz ar to liela daļa sāpju pasaulē ir tieši dēļ grēka. Un Jēzus nāk atrisināt abas šīs problēmas. Gan piedot pāridarītājam, gan dziedināt cietušo. Un ar to šis laiks lai ir ne tikai laiks, kurā mēs domājam par gaismu, pavasari, prieku, ka mēs domājam arī par ciešanām, par grūtībām, jo tās padara mūs, varētu teikt, sagatavo tam, kas būs. 

Tāpat kā, piemēram, sportā. Jo grūtāka ir sacensība, jo lielāks ir prieks par uzvaru. Un, ja arī tavā dzīvē šobrīd ir grūti, tad tu vari iegūt uzvaru, skatoties uz krustu. Skatoties uz Dievu, kas kļuva par cilvēku, par mani un tevi. Un es novēlu šajos svētkos, ja tu esi viens, tu esi grūtībās, tu ciet varbūt savu vai citu grēku dēļ, tad atceries šīs divas lietas. Dievs Jēzū Kristū visu tev piedod, un viņš nāk arī izciest par tavām sāpēm, lai teiktu – es tevi mīlu, es tevi neatstāšu. Es gribu, lai tu savas sāpes, asaras atdod arī man, lai mans miers ienāk tavā dzīvē.

Un Dievs ne tikai mums piedod grēkus un dziedina sāpes. Viņš arī mums dāvā mūžīgu dzīvi kopā ar sevi. Pieņemot Jēzu Kristu par savu kungu un glābēju, mēs varam apzināties, ka nāve – tā būs tikai pāriešana mūžīgajā dzīvē kopā ar Dievu.Un es novēlu, ka mēs varam to izvēlēties jau šajos svētkos. Tāpēc meklē Dievu, lasi Svētos Rakstus, skaties kādu filmu par Jēzu, aizej uz kādu dievkalpojumu! Izdzīvo šo vēsti, lai šie svētki nav tikai tāda virspusēja svētku svinēšana, bet tu cauri ciešanām, cauri nožēlai, cauri sāpju atdošanai un uzvarai savā dzīvē. Tas tevi padarīs stiprāku.

Lai Dievs tevi svētī!" (Dainis Pandars)