Laikraksts "The New York Times" raksta, ka pētījuma noslēgumā atklāts, ka pubertātes procesu bloķējošās zāles tomēr nav uzlabojušas garīgo veselību bērniem ar dzimuma traucējumiem un pētījuma autorus nu uztrauc tas, ka atklājumu savā labā var izmantot dzimumaprūpes pretinieki.

Ārste Olsone-Kenedija pētījumu sāka 2015. gadā kā daļu no plašāka, vairāku miljonu dolāru federāla projekta par transpersonu jauniešiem. Pētījumā piedalījās 95 bērni no visas valsts, kuriem tika doti pubertātes bloķētāji, kas ietekmē dabiskās patstāvīgās fiziskās izmaiņas, piemēram, krūšu augšanu vai balss izmaiņas, kas varētu saasināt tiem esošo stresu jeb dzimuma disforiju.

Divu gadu laikā ārsti centās noskaidrot, vai zāles un "ārstēšana" uzlabo bērnu garīgo veselību. Iepriekš bijis kāds Nīderlandē senāk veikts pētījums, kura rezultāti atklājuši, ka pubertātes blokatori uzlabo personas pašsajūtu, un šie rezultāti iedvesmoja klīnikas visā pasaulē regulāri izrakstīt konkrētās zāles tā saucamās dzimuma apstiprinošās aprūpes ietvaros.

Tomēr šajā jaunākajā ASV veiktajā pētījumā līdzīga tendence netika atklāta, stāsta ārste Olsone-Kenedija, kas vada valsts lielāko jauniešu dzimumaprūpes klīniku Losandželosā.

Pētījuma veicēji rezultātus neesot laicīgi publicējuši, jo šobrīd Amerikā jauniešu dzimuma identitātes jautājums ir satraucošs un atklājums varētu izraisīt politiskos uzbrukumus, jo jau šobrīd, piemēram, 20 štatos ir ieviesta konkrēta dzimumattieksmes politika.

Olsone-Kenedija līdz šim ir viena no redzamākajām dzimuma maiņas atbalstītājām, kas ir arī bijusi iesaistīta vairākos juridiskajos procesos saistībā ar kādiem aizliegumiem un strīdīgajiem gadījumiem. Viņa norāda, ka atklātībā nākušie šī pētījuma rezultāti var "nostrādāt" kā argumenti, ka blokatorus nevajag lietot, jo tie neuzlabo pašsajūtu.

Citi pētnieki kritizē lēmumu aizkavēt pē'tijuma rezultātu nākšanu atklātībā, jo tie ietekmētu lielu skaitu ģimeņu visā pasaulē. Bostonas koledžas klīniskā un pētnieciskā psiholoģe, kas bija viena no pētījuma sākotnējiem pētniekiem Eimija Tishelmane (Amy Tishelman) uzsver, ka neskatoties uz to, ka rezultāti var būt kā "ierocis pretējo uzskatu paudējiem", "zinātnei tomēr esot jābūt atklātai".