Šogad Latvijā no sadzīves elektrotraumām savos mājokļos ir cietuši jau 44 cilvēki, tostarp trīs pieaugušie ir gājuši bojā. Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati rāda, ka piektdaļa ugunsgrēku apdrošinātajos īpašumos saistīta ar elektrību (bojātām elektroierīcēm vai elektroinstalāciju). Kas rada bīstamas situācijas, un kā sevi pasargāt? AS "Sadales tīkls" eksperti ir apkopojuši piecus tipiskus ieradumus, kas mājokli padara elektrobīstamu.

1. Elektrisko pagarinātāju pārslogošana vai nepareiza lietošana. Elektriskais pagarinātājs nav vienkārši "rozešu skaita palielinātājs". Tas ir paredzēts noteiktai slodzei, kas parasti ir norādīta uz pagarinātāja korpusa, piemēram, 3000 vati (W). Pieņemsim, ka mājoklī izmantojam elektrisko tējkannu ar jaudu 1800W, tosteri ar jaudu 800W un sulas spiedi ar jaudu 1200W. 3000W pagarinātājam būtu droši vienlaikus pieslēgt tikai divas no minētajām ierīcēm, bet ne visas vienlaikus, lai to nepārslogotu. Katras elektroierīces jaudu var noskaidrot pievienotajā instrukcijā vai uz korpusa.

Diemžēl tam nereti nemaz nepievēršam uzmanību un mēdzam pārslogot pagarinātājus, vienlaikus saslēdzot tajos par daudz vai pārlieku jaudīgas iekārtas, kas var rezultēties arī ugunsgrēkā. Otra kļūda – telpām paradzētus pagarinātājus izmantot ārā, piemēram, mājas pagalmā. Tas ir bīstami, jo iekštelpām domātām elektroierīcēm nav atbilstošās mitruma aizsardzības klases (var notikt īssavienojums).

Tāpat ir būtiski pareizi lietot arī mobilos pagarinātājus spolēs jeb izritināmos pagarinātājus. Tie pirms lietošanas vienmēr ir pilnībā jāatritina, pretējā gadījumā pagarinātājs var aizdegties.

2. Patvaļīgs elektrotehnikas remonts, īpaši, pirms tam neatslēdzot elektrības padevi. Tas izklausās neticami, taču Latvijā vairākkārt ir notikušas bīstamas elektrotraumas, jo cilvēks ir pašrocīgi labojis spriegumam pieslēgtu elektroierīci. Vēl šogad kāds Latvijas iedzīvotājs šādi ir guvis tik spēcīgu elektriskās strāvas triecienu, ka piedzīvoja klīnisko nāvi. Ja kādai elektroierīcei ir nepieciešams remonts, to visdrošāk ir uzticēt elektrospeciālistam. Ja tomēr pieņemts lēmums to darīt paša spēkiem, ierīce vispirms jāatvieno no sprieguma!

Bieža kļūda ir arī dažādu remontdarbu veikšana, pirms tam neatslēdzot elektrību konkrētai telpai vai visam īpašumam (atslēdzot drošības slēdžus jeb "korķus"). Piemēram, naglu vai dībeļu dzīšana sienā – ir jāatceras, ka elektrības vadi un kabeļi ir arī aiz apmetuma, un darbu laikā varam tos aizķert. 

3. Bojātu elektroierīču lietošana. Ja ierīce "sit pa pirkstiem" vai tai ir acīmredzami bojājumi, piemēram, plaisas vai bojāta vada izolācija, no tās ir jāatbrīvojas vai jāuztic speciālistam saremontēt. Turpinot bojātas ierīces lietošanu, cilvēks riskē gūt elektrotraumu. Tas ir īpaši bīstami, ja mājās uzturas mazi bērni vai mājdzīvnieki, jo tad elektrotraumas riskam varam pakļaut arī viņus.

4. Novārtā atstāts mājokļa iekšējais elektrotīkls. Katram mājoklim ir iekšējais tīkls jeb vadi un kabeļi aiz apmetuma. Arī rozetes un gaismas slēdži ir daļa no šīs elektroinstalācijas, un ir būtiski pievērst uzmanību, vai šī saimniecība ir kārtībā. Rozetēm un slēdžiem ir stingri jāturas sienā, visiem vadiem ir jābūt nosegtiem. Reizēm rozete vai gaismas slēdzis var "sist pa pirkstiem", citreiz var būt jūtama deguma smaka vai dzirdama sprakstoša skaņa – šos signālus noteikti nedrīkst ignorēt, jo tas var liecināt par nopietniem bojājumiem elektroinstalācijā un tās elementos. 

Vēl viens būtisks signāls elektroinstalācijas bojājumiem var būt bieža drošības slēdžu jeb "korķu" atslēgšanās. "Korķus var izsist" par daudz jaudīgu elektroierīču lietošana vienlaikus, tomēr, ja tie atslēdzas bieži un bez izskaidrojuma, noteikti ir jāsazinās ar elektriķi un jālūdz veikt elektroinstalācijas pārbaudi. Atbilstoši Latvijā spēkā esošiem ugunsdrošības noteikumiem katram nekustamā īpašuma īpašniekam elektroinstalācijas pārbaude ir jāveic vismaz reizi desmit gados. Latvijā ne mazums dzīvojamo māju ir celtas padomju laikā, un pirms vairākiem gadu desmitiem izbūvēts elektrotīkls, visticamāk, vairs nebūs atbilstošs mūsdienu elektroierīču lietošanas paradumiem.

Ja vismaz kādu no šiem signāliem esi manījis savā ikdienā vai neatceries, kad elektriķis mājās pēdējoreiz ir pārbaudījis elektroinstalāciju, – nedzīvo uz pulvermucas, sarunā elektrospeciālista vizīti!

5. Elektroierīces ūdens tuvumā. Ūdens ir lielisks elektrības vadītājs, tāpēc elektrisko ierīču turēšana vai lietošana tā tuvumā ir ārkārtīgi bīstama. Tādēļ ir vērts pārdomāt elektroierīču izvietojumu virtuvē un vannasistabā – vai pagarinātājs nestāv par tuvu izlietnei, vai elektroierīču vadi ir drošā attālumā no ūdens  u. tml. Ejot vannā, noteikti nevajadzētu līdzi ņemt viedierīci, kas pieslēgta lādēties turpat vannas tuvumā noliktam pagarinātājam – viena neveikla kustība un ierīce var iekrist ūdenī, vai arī, kāpjot ārā no vannas vai dušas, ar slapjām kājām riskējam uzkāpt pagarinātājam. Noteikti vajadzētu arī izvairīties no elektroierīču lietošanas ar mitrām rokām.

Lai palīdzētu novērst elektrotraumas, "Sadales tīkls" šogad īsteno informatīvu kampaņu "Elektrošoks". Tās centrālā aktivitāte ir elektrodrošības spēļu šovs ar viedokļu līderu dalību, kurā ikviens informatīvi izklaidējošā veidā var gūt jaunas zināšanas par elektrodrošību. Raidījums pieejams "Sadales tīkla" sociālo tīklu kontos.