Katru nedēļu Valsts policija ziņo par ierosinātām administratīvajām lietām pret paviršiem gāzes ieroču īpašniekiem. Ieroči tiek it kā pazaudēti, nozagti, kaut kam atdoti – tā notiek arī Ogres novadā. Un var tikai apbrīnot šādu nevērību, jo gāzes ieroči izskatās pēc īstiem. Tiem ir svars, tie pārliecinoši iegulst plaukstā, metāls ir auksts, izskats draudīgs un ceļ pašpārliecinātību. Protams, tas ir ieroču kompāniju mārketinga triks, ražot kaujas šaujamajiem identiskus neletālus ieročus. Ja tādu izvelk no maksts, potenciālajam agresoram nav zināms, ar kādām patronām pildīta aptvere un kas īsti lidos viņa virzienā – gāzes strūkla vai lode. Tātad jārēķinās ar ļaunāko scenāriju. Un tas rada pastiprinātu risku. Ja agresoram pašam ir letāls ierocis, viņš to liks lietā. No šāda viedokļa raugoties, pašaizsardzībai drošāk ir izmantot gāzes baloniņu. Saturs tas pats, bet risks, ka nošaus, – ievērojami mazāks. Vai elektrošoka rīku.
«Ogres Vēstis Visiem» vērsās Valsts policijā ar lūgumu skaidrot aktuālo situāciju ieroču apritē – kāpēc valstī ir tik daudz nereģistrētu gāzes ieroču, vai to esamība patiesi mazina vardarbību, jebšu – gluži otrādi – ir tās avots. Un kāda ir situācija Ogres novadā, jo ziņojumus par ierosinātiem administratīvajiem procesiem redakcija saņem ik pārdienas. Sarunai tika deleģēts ieroču aprites regulējuma jomā zinošākais eksperts valstī – Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks ANDRIS MELKERS. Statistiku par konkrētiem reģioniem policija gan nedrīkst atklāt. Eiropā notiek karš, un dati par ieroču daudzumu privātpersonu rokās konkrētās pašvaldībās var tikt izmantoti ļaunprātīgi, tajā skaitā nonākt ienaidnieka rokās. Taču vispārējo situāciju eksperts ieskicēja. Ieroču daudzums ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam. Jo vairāk cilvēku, jo lielāka pilsēta – jo arī reģistrēto ieroču vairāk. Un tātad arī nereģistrēto. Iedzīvotāju skaita ziņā Ogres novads ir viens no lielākajiem valstī.
Nepieciešamā vardarbība
Situācija Latvijā ieroču aprites jomā nav tik sarežģīta kā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tiesības uz ieroču nēsāšanu un lietošanu garantē konstitūcija, un šīs brīvības blakne ir regulāras apšaudes publiskās vietās, jo ieroči bieži nonāk pie tiem, kam tos nevajadzētu – nepilngadīgām vai nelīdzsvarotām personām. Pie mums šāda veida incidenti notiek reti. Letālie ieroči tiek rūpīgi uzskaitīti. To īpašniekiem jābūt apmācītiem. Izturējušiem medicīniskās un lojalitātes pārbaudes. Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem kaujas ieroču atļaujas vairs neizsniedz. Arī Latvijas nepilsoņiem – ne. Jo viņi ir izdarījuši savu izvēli. Taču laiku pa laikam incidenti ar šaujamierošu pielietošanu tāpat notiek.
Viens no skaļākajiem – 2011. gadā. Kinoteātrī tika nošauts vīrietis, kurš aizrādījis blakussēdētājam par trokšņošanu seansa laikā. Izcēlās strīds, taču ne jau tāds, lai pašaizsardzībai izmantotu ieroci. Savukārt šogad Kurzemes pusē zemnieks ar medību ieroci nošāva zagli. Gribēja tikai ievainot, bet garnadzis slimnīcā nomira. Grūti iedomāties, kā šajā lietā aizstāvība pamatos nepieciešamā spēka pielietošanu, ja likums ļauj aizsargāt dzīvību, bet ne īpašumu. «Šaujamierocis ir galējs līdzeklis. Pielieto, ja citādi neizdzīvosi,» skaidro Andris Melkers. Tāpēc ikvienam, kurš uz vardarbību ir gatavs atbildēt ar vardarbību, ir jāiepazīstas ar Krimināllikuma 29. pantu «Nepieciešamā aizstāvēšanās». Un tāpat – katrs gadījums un katrs incidents tiks vērtēts individuāli. Te gan jāuzsver, ka runa ir par miera laika regulējumu. Kara situācijā tiktu iedarbināti citi normatīvie akti, lai par noziedznieku nekļūtu cilvēks, kas aizstāv sevi un savu dzimteni, piemēram, okupācijas apstākļos.
Kā mainījās regulējums
Attiecībā uz gāzes ieročiem uzraudzības politika Latvijā ir bijusi liberālāka nekā citās Eiropas valstīs. Turklāt pie nereģistrēto un kaujas munīcijai pielāgojamo gāzes ieroču lielās izplatības lielā mērā vainojams likumdevēja radītais juceklis. Ieroču aprites likums pārrakstīts trīs reizes, un arī prasības attiecībā uz gāzes ieročiem radikāli mainītas. Vispirms – skarbajos 90. gados gāzes ieroča lietošanai bija nepieciešama atļauja. Ap 2000. gadu regulējums tika atcelts ar pamatojumu, ka gāzes ieroči ir neletāli rīki. Tad arī tauta tos lielā skaitā sapirkās un turpināja pirkt vēl gadus astoņus. Tad tika konstatēts, ka dažiem gāzes ieroču modeļiem tiek veiktas nelegālas modifikācijas, pārveidojot tos par kaujas ieročiem. Turku revolverim pat pietika tikvien, kā izskrūvēt ierobežotāju, nemaz nevajadzēja stobru mainīt. Eiropas Savienības līmenī tika pieņemts jauns regulējums, kas visus gāzes ieročus pieprasīja reģistrēt. Reģistrēja, reģistrēja, līdz 2017. gadā direktīvā tika pateikts, ka ar reģistrāciju vien nepietiek un pārveidojamajiem gāzes ieročiem nepieciešama arī ieroču atļauja, vai arī tie jānodod policijā. Latvijā šis process teorētiski bija jānoslēdz 2023. gadā. Tūkstošiem ieroču tiešām tika nodoti. Speciālās atļaujas izņēma 637 cilvēki. 3164 iegādājas nepārveidojamos E kategorijas gāzes ieročus. Cik daudz ir tādu īpašnieku, kas prasības ignorējuši, un cik nereģistrētu pārveidojamu gāzes ieroču palicis apritē, nav zināms. Sods par «pazaudētu» šaujamo pašlaik ir no 50 līdz 500 eiro. Saprātīgāk, protams, bija pistoli savlaicīgi legalizēt, ja vien tā netiek nobēdzināta ar tālejošu nolūku noziedzīgam pielietojumam. Bet izmest laukā ieroci, ar ko iespējams nogalināt, ir vislielākā bezatbildība. Kāds to var atrast.
Ko pasaka statistika
Interese par ieročiem sabiedrībā pieaug proporcionāli apdraudējumam. Nemierīgos laikos jārēķinās ar nepieciešamību aizstāvēties. Kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā, uz ieroču eksāmena kārtošanu izveidojās rinda. Iepriekš policija eksāmenu organizēja reizi nedēļā, tagad nācās atvēlēt vēl vienu dienu. Arī mednieki, kas ir lielākā šaujamieroču īpašnieku kategorija, sāka interesēties par pistolēm. Tāpēc reģistrēto šaujamieroču skaits valstī būtiski pieauga. Par 1007 vienībām. Tajā pašā laikā īpašnieku skaits šo divu gadu laikā saruka, jo nacionālās drošības apsvērumu dēļ tika precizēts pilsonības cenzs. 2023.g. 1.septembrī tiesības uz šaujamieročiem zaudēja Latvijas nepilsoņi, krievijas federācijas pilsoņi un Baltkrievijas pilsoņi. Savukārt Eiropas Savienības, Eiropas ekonomiskās zonas, NATO, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes un Ukrainas pilsoņi, kas dzīvo pie mums Latvijā, var saņemt ieroču atļaujas Valsts policijā.
Protams, pastāv arī nelegālā ieroču aprite, un tie nav tikai par letāliem pārtaisāmi gāzes ieroči. Pēc Balkānu kara beigām vēl ilgus gadus Eiropā cirkulēja ieroči no Serbijas un Melnkalnes. Un tas pats, visticamākais, notiek un notiks pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
UZZIŅA
ŠAUJAMIEROČU ĪPAŠNIEKU SKAITS
2022. gada 1. septembrī – 32 132
2023. gada 1. septembrī – 30 742
2024. gada 1. septembrī – 30 663
REĢISTRĒTO ŠAUJAMIEROČU SKAITS
2022. gada 1. septembrī – 73 802
2023. gada 1. septembrī – 73 835
2024. gada 1. septembrī – 74 809
PAŠAIZSARDZĪBAS (pistoļu) IEROČU SKAITS
2022. gada 1. septembrī – 11 243
2023. gada 1. septembrī – 11 260
2024. gada 1. septembrī – 11 456
KRIMINĀLLIKUMS
29. pants. «Nepieciešamā aizstāvēšanās»
(1) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šo darbību iestājas, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
(2) Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīm redzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.
(3) Kaitējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbrukumu, nav krimināli sodāma.
(4) Personai ir tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos neatkarīgi no iespējām izvairīties no uzbrukuma vai griezties pēc palīdzības pie citām personām.
____________________________________________
Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par publikācijas saturu atbild laikraksts «Ogres Vēstis Visiem»
SIF_MAF2024
