FNA apkopotā informācija liecina, ka “romantiskie” krāpnieki ar upuri uztur ilgstošu kontaktu, tādējādi panākot uzticēšanos un attiecīgi izkrāpjot naudu vairāku mēnešu ilgā laika posmā. Salīdzinoši mazus naudas paskaitījumus banku drošības kontrolēm ir daudz grūtāk izsekot nekā lielus pārskaitījumus, un krāpnieki to arī izmanto. Līdz ar to summāri izkrāptās naudas summas ir ievērojamas, ko apliecina arī Valsts policijas dati par 2024. gadu.
Asociācijas apkopotie dati* liecina, ka 2025. gada janvārī bankas veiksmīgi novērsušas vairāk finanšu krāpšanas gadījumu un pasargājušas lielāku naudas summu, nekā krāpniekiem izdevies izkrāpt. Kopumā bankām izdevies aizsargāt klientu līdzekļus 646 283 eiro apmērā, taču vienlaikus krāpnieki no iedzīvotājiem izkrāpuši 636 158 eiro.
Kā strādā "romantiskie" krāpnieki?
Krāpnieki visbiežāk izveido viltus kontus sociālajos medijos, visbiežāk “Facebook”, “Instagram”, “Tinder”, un cenšas iegūt cilvēku uzticību. Tas sākas ar draudzības uzaicinājumu no svešinieka, visbiežāk ārzemnieka, taču nereti arī it kā no vietējā iedzīvotāja, kas patiesībā ir ārzemnieks, kurš izmanto kādu no tulkošanas rīkiem un sazinās ar upuri latviešu valodā. Pēc iepazīšanās seko regulāra komunikācija, kas kļūst arvien intensīvāka un attālinātās attiecības – tuvākas. Izmantojot “deepfake” jeb dziļo viltojumu tehnoloģijas, krāpnieki pat var radīt viltus videozvanus, liekot upurim noticēt, ka otrā pusē ekrānam ir īsta persona.
Krāpnieki ļoti ātri apliecina savas jūtas, rada ilūziju par kopīgu nākotni, tomēr no satikšanās klātienē izvairās, jo it kā strādā ārzemēs, visbiežāk militārajā dienestā vai kādā starptautiskā organizācijā, kas ierobežo iespējas satikties, norāda FNA.
Kad attālinātā draudzība pāraug romantiskās jūtās – tas ir brīdis, kad krāpnieki visbiežāk sāk lūgt finansiālu palīdzību. Krāpnieki naudu lūdz pēkšņiem medicīnas izdevumiem kā palīdzību tuviniekam vai ceļojuma biļetei, lai it kā satiktos. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad tiek lūgts aizdevums biznesa vajadzībām, solot visu atdot atpakaļ dubultā, un citi līdzīgi gadījumi. Upurim tie pirmajā mirklī nešķiet aizdomīgi, jo nauda netiek lūgta uzreiz, bet pēc zināma pazīšanās laika. Taču tiklīdz krāpnieks saņem vēlamo naudas summu, saziņa tiek pārtraukta un tikai tad cilvēks saprot, ka ir iekritis krāpnieka lamatās.
2025. gads sācies ar salauztu sirdi un tukšāku maciņu
Kā liecina kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” informācija, arī 2025. gada sākums iezīmējies ar negatīvu tendenci. Tā kāda iedzīvotāja iekritusi “romantiskā” krāpnieka lamatās, ar kuru iepazinusies platformā “Tinder” un vēlāk turpinājusi sazināties “Whatsapp”. Krāpnieks pēc kāda laika iedzīvotājai piedāvāja veikt investīcijas drošā platformā, tomēr beigās sieviete zaudējusi 36 tūkstošus eiro.
Krāpšanas gadījumi nereti līdzinās spiegu filmas cienīgiem sižetiem – kliente sazinājās ar banku, lai saņemtu aizdevumu. Sarunas laikā kliente norādīja, ka Rēzeknes lidlaukā ar privātu lidmašīnu bija nolaidies viņas draugs, bet draugu nolaupījis Imigrācijas dienests un prasa klientei izpirkumu. Kliente bija pārskaitījusi vairākus simtus, bet Imigrācijas dienests pieprasa vēl 1000 eiro, kuru klientei nav, tāpēc vēlās paņemt kredītu bankā, vēsta FNA.
Kā izvairīties no “romantiskajiem” krāpniekiem?
- Nekad nepārskaitiet naudu cilvēkam, kuru neesat saticis, kā arī nenododiet sensitīvu informāciju (personas dati, bankas karšu dati, internetbankas pieejas).
- Ja pielūdzējs mēģina izolēt no draugiem, ģimenes – tas ir pamats aizdomām.
- Nesūtiet savas bildes, kuras vēlāk var izmantot šantāžai.
- Rūpīgi izvērtējiet informāciju, kuru publicējat par sevi sociālajos medijos, – krāpnieki uz publicētās informācijas pamata var izveidot viltus identitāti, kas upuri varētu interesēt romantiski.
- Par profila patiesumu pārliecināties, izmantojot “Google” foto meklētāju, ar kura palīdzību varēs redzēt, vai un kā pielūdzēja fotoattēli iepriekš ir izmantoti.
- Neļaut pieslēgties savam datoram vai viedierīcei attālināti.
Ja ir radušās aizdomas, ka esat kļuvis par krāpnieku upuri, FNA pārstāvji aicina nekavējoties ziņot Valsts policijai, kā arī savai bankai un bankai, uz kuru pārskaitīta naudu. Plašāka informācija par to, kā neuzķerties uz finanšu krāpniekiem, pieejama vietnē neuzkeries.lv.
* FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumiem no 2024. gada janvāra līdz decembrim četrās lielākajās bankās.
