Ziņojumā, ko ieguvis laikraksts El País, uzsvērts – pirmās 72 stundas pēc jebkuras krīzes ir visizšķirošākās. Šajā laikā ārēja palīdzība var kavēties vai nebūt pieejama vispār. Tieši tāpēc Brisele aicina ikvienu mājsaimniecību sagatavot ārkārtas situāciju komplektu.
Ūdens, pārtika, medikamenti
Lai gan netiek izsniegts viens saraksts, Komisija iesaka nodrošināt būtiskāko – ūdeni pudelēs, ilgstoši uzglabājamu pārtiku, medikamentus, lukturīšus, baterijas un veidu, kā saņemt informāciju, piemēram, ar baterijām darbināmu radioaparātu. Šie nav "pasaules gala krājumi", bet gan pamatlietas, lai pārciestu pirmo krīzes posmu, kamēr reaģē glābšanas dienesti.
Eiropas Savienība vienlaikus aicina attīstīt civilās aizsardzības apmācības, sabiedrības informēšanas kampaņas un kopīgus ārkārtas situāciju mācību scenārijus dalībvalstu starpā. Mērķis ir mainīt domāšanu – no pasīvas paļaušanās uz palīdzību uz aktīvu gatavību gan mājās, gan institūcijās.
Eiropa vairs nevar būt malā stāvētāja
Šis brīdinājums nav nejaušs – Eiropas Komisijas ierosinājums nāk laikā, kad nestabilitāte pasaulē pieaug. Krievijas karš Ukrainā notiek Eiropas sliekšņa priekšā. Drošības dienesti jau publiski diskutē par iespējamu bruņotu konfliktu Eiropas teritorijā tuvāko piecu līdz 10 gadu laikā. Vienlaikus klimata pārmaiņas turpina izraisīt postošus laikapstākļus un ekonomiskas krīzes.
Ziņojuma līdzautors, bijušais Somijas prezidents Sauli Nīniste brīdina – Eiropa vairs nevar atļauties būt malā stāvētāja. Strukturāla sagatavotība ir jākopj nepārtraukti – ne tikai valdībām, bet arī uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Ziņojuma projektā teikts, ka nespēja attīstīt noturību var radīt augstas izmaksas, kas attiecas uz cilvēku dzīvībām, ekonomiskajām un sociālajām jomām, jo, piemēram, klimata izraisīti traucējumi skar piegādes ķēdes un globālos tirdzniecības maršrutus.
Eiropas Savienības plāna būtība nav biedēt cilvēkus, bet gan veicināt ieradumu maiņu – iedrošināt cilvēkus uztvert sagatavotību kā ikdienas dzīves daļu, līdzīgi kā dūmu detektorus vai durvju slēgšanu naktī.
