Lai gan neviens nevar garantēt, ka ārkārtas situācijas nekad nenotiks, mēs noteikti varam tām sagatavoties un darīt visu iespējamo, lai maksimāli samazinātu risku potenciālu. Par postošākajām nelaimēm apdrošinātāji raksturo ugunsgrēkus, tādēļ īpaši gada aukstajos mēnešos, kad mēģinām sasildīties, ugunsdrošībai mājokļos jāpievērš pastiprināta uzmanība. Gjensidige Latvija ir sagatavojusi padomus un sarakstu ar darbībām, kas jāņem vērā ikvienam namīpašniekam.
“Negadījuma brīdī apdrošināšana var nosegt ar nelaimi saistītos izdevumus, pasargājot mūs no neparedzētiem izdevumiem, tieši tādēļ ir svarīgi parūpēties par savam mājoklim atbilstošu apdrošināšanu. Apdrošināšanas kompānijas piedāvā dažāda veida polises, kurās ir iespējams apvienot vairākus apdrošināšanas veidus un iekļaut sev būtiskākos riskus mājokļa drošībai. Izvēloties piemērotāko apdrošināšanu, nevajadzētu aizmirst arī par mantas apdrošināšanu, jo uguns un ūdens var nodarīt postažu ne vien pašam mājoklim, bet arī visam, kas stājas ceļā, tai skaitā mēbelēm, apģērbiem, elektroiekārtām. Papildu apdrošināšanas polises seguma pārskatīšanai katram mājokļa īpašniekam būtu jāveic ne viena vien prevencijas darbība, lai izvairītos no nelaimes, pirms nav par vēlu,” stāsta Sanita Glovecka, Gjensidige Latvija vadītāja.
Īssavienojums – klusais drauds
Lai gan applūšana ir viens no biežākajiem draudiem mājokļos, ugunsgrēki ir postošākās nelaimes, kam nereti cēlonis ir tieši īssavienojums. Tieši tādēļ par elektroapgādes sistēmām jāattiecas ar īpašu rūpību. Piemēram, ievācoties jaunā mājoklī, vēlams kopā ar sertificētu elektriķi veikt elektroapgādes sistēmas un saslēgumu novērtējumu. Tāpat, regulāri vajadzētu ar plaukstu pārbaudīt, vai rozetes nav siltas. Siltums kontaktligzdā var liecināt par iespējamām problēmām, kas var izraisīt īssavienojumu un potenciāli arī ugunsgrēku.
Uzmanīgi vajadzētu attiekties arī pret pagarinātāju lietošanu. Īpaši bīstamas situācijas rodas, ja pagarinātājā ir iespraustas vairākas ierīces ar augstu elektrības patēriņu, kas arī var izraisīt īssavienojumu. Tā vietā speciālisti iesaka ierīkot rozetes vietās, kur šobrīd nepieciešams izmantot pagarinātājus. Tāpat tos nevajadzētu novietot zem paklāja, radiatora vai gar ūdens caurulēm.
Uzmanies ar svecēm!
Lai gan sveces var radīt gan romantisku, gan arī svētku noskaņojumu, atstātas bez uzraudzības vai lietotas nepareizi, tās var izrādīties arī bīstamas. Pirmkārt, nav vēlams atstāt iedegtas sveces bez uzraudzības. Ja plānojat pamest telpu, kaut uz brīdi, sveces nevajadzētu atstāt nepieskatītas. Otrkārt, sveces nepieciešams novietot karstumizturīgos traukos vai uz ugunsdrošas virsmas, kā arī neturēt tās slēgtos skapīšos. Treškārt, jāņem vērā, ka svece ir atklāta liesma, tādēļ tās tuvumā nevajadzētu atrasties tekstila izstrādājumiem vai viegli uzliesmojošam materiālam – īpaši uzmanīgiem jābūt ar sveču novietošanu aizkaru tuvumā, kas acumirklī var kļūt par nekontrolējamu uguns draudu. Visbeidzot, tāpat kā ar sildītājiem, īpaši uzmanīgiem ar svecēm jābūt, ja mājoklī ir mazi bērni vai dzīvnieki, kas nejauši sveci var apgāzt.
Sildītājs – glābējs vai bieds?
Gada aukstie mēneši, lai gan skaisti, var kļūt neomulīgi auksti, tādēļ nereti par ziemas vakaru jauno labāko draugu kļūst elektriskais sildītājs. Lai gan savā būtībā šķietami nekaitīgs, neuzmanīgiem lietotājiem elektriskais sildītājs var kļūt par nopietnu uguns draudu.
Pirms ieslēgt uz vasaras guļu novietoto elektrisko sildītāju, jāpievērš uzmanība tā tehniskajam stāvoklim. Vērīgiem jābūt pret sildītāja vadu izolāciju, kas laika gaitā mēdz saplaisāt un nolietoties, tāpat no ierīces obligāti jānotrauc putekļi, kas sakarstot var aizdegties tā radot postošu nelaimi. Turklāt elektriskos sildītājus būtu vēlams novietot vismaz metra attālumā no viegli uzliesmojošām vietām un materiāliem, tostarp mājas tekstila, papīra, svecēm un paklājiem, kā arī vismaz pusotra metra attālumā no mīkstajām mēbelēm un sienām. Turpretim mājokļos ar maziem bērniem, jāpievērš uzmanība, lai sildītāja vads nekļūst par paklupšanas iemeslu, tā apgāžot ierīci, kas nepamanīta var kļūt par nopietnu uguns draudu.
Veic regulāru apkures sistēmas apkopi
Ne retāk kā reizi gadā namīpašniekiem ieteicams veikt apkures sistēmas apkopi. Mājokļa īpašniekiem, kuru mitekļi tiek apsildīti ar koksnes kurināmo, obligāti jāpiesaka skursteņslauķa vizīte, kas atbrīvos dūmvadu no pērnā gada kvēpiem. Netīrīts skurstenis ir viens no biežākajiem ugunsgrēku izraisītājiem gada aukstajos mēnešos, jo neiztīrīti kvēpi ir kā uguns katalizators, kam nepieciešama mazākā dzirkstele, lai izceltos liesmas.
Dūmu detektori – glābējs, ja uzturēts kārtībā
Uguns un dūmi ļoti ātri izplatās, tieši tādēļ dūmu detektors var būt pirmais signalizētājs, kas liecina par ugunsgrēka sākumu. Lai dūmu detektors vienmēr būtu lieliskā darba kārtībā un tas varētu veikt savu uzdevumu, ik pa laikam jāveic nelieli apkopes darbi. Ne retāk kā reizi mēnesī vajadzētu pārbaudīt, vai detektors darbojas, nospiežot testēšanas pogu. Ja ir pienācis laiks baterijas nomaiņai, dariet to nekavējoties, jo pretējā gadījumā dūmu detektors nevarēs pildīt savu uzdevumu. Par to, ka baterijas ir izlādējušās, var liecināt detektora pīkstēšana ar īsiem, ne pārāk skaļiem signāliem. Tikpat svarīgi arī ir uzturēt dūmu detektorus tīrus – attīrīt no putekļiem un netīrumiem dūmu detektora korpusu un atveres.
Parūpējies par savu mājokli, sekojot šiem soļiem:
- Reizi mēnesī notīri dūmu detektoru no putekļiem un veic signāla pārbaudi
- Uzstādi ugunsdzēšamo aparātu
- Apdomā papildu rozešu ierīkošanu vietās, kur regulāri izmanto pagarinātājus
- Nenovieto pagarinātājus vietās, kur tos apsedz tekstils – paklājs, aizkari vai citi izstrādājumi
- Lietot sveces atbildīgi – nenovietot tās viegli uzliesmojošu objektu tuvumā un neatstāt bez uzraudzības
- Sagatavo evakuācijas plānu un informē mājiniekus par to
- Reizi gadā pirms apkures sezonas veic apkures ierīču pārbaudi un dūmvadu tīrīšanu
