Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un cilvēkiem, kas aizsāka no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023.gadā notika vērienīgi Dziesmu svētki, savukārt 2025.gadā norisināsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Īvāns uzsver, ka spēlfilma "Zeme, kas dzied" būšot Latvijā un pasaulē pirmais kinematogrāfiskais mākslas darbs par UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā iekļauto Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju, par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873.gadā.
"Toreiz svētku realizēšanai bija atvēlēts vien pusgads no idejas rašanās brīža, taču filmas pamatvēstījums ir par dažādos Krievijas impērijas novados dzīvojošo latviešu pirmreizīgo apvienošanos tautā un mūsu nācijas pirmo apzināto soli uz savu valsti, par mūsu simbolu - karoga un himnas - dzimšanu," pauž scenārija līdzautors.
Filmas veidotāji atzīmē, ka spēlfilmas tapšanas un uzņemšanas gaitā sākotnējā iecere runāt par 150 gadus tālo notikumu kā latviskās kultūras un identitātes stūrakmeni krietni paplašinājās, autoriem konstatējot, ka svētku laikā tika rīkotas arī pirmās latviešu skolotāju un latviešu zemes kopēju jeb "oikonomistu" kopsapulces, kas lika pamatus nacionālās izglītības un tautsaimniecības politikai. Filma veidota arī kā apliecinājums tiem cilvēkiem, kas tolaik organizēja un atbalstīja svētkus un starp tiem bija tā laika izglītotākie un turīgākie latvieši.
Filmas režisors Māris Martinsons norāda, ka pirmie Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki 1873.gada jūnija četrās dienās apliecināja jaunas, eiropeiskas nācijas dzimšanu, iesēja demokrātiskas Latvijas valsts identitātes sēklu un Rīgu uz laiku laikiem pārvērta latviešu kultūras galvaspilsētā.
Viņaprāt, tik dzīvotspējīgas tradīcijas iedibināšana nebūtu iespējama bez drosmīgiem, uzņēmīgiem topošās pilsoniskās sabiedrības līderiem - jaunlatviešiem un Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem. Režisors uzsver, ka tas nebūtu iespējams arī bez 19.gadsimta otrās puses dziedāšanas biedrībām, koriem un koru vadoņiem, kas lika pamatus noturīgai pilsoniskajai sabiedrībai.
Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Vilis Daudziņš, Nauris Brikmanis, Andris Keišs, Ģirts Ķesteris, Marta Lovisa Jančevska, Marina Rebeka, igauņu aktieris Prīts Pius un citi.
Filmas režisors ir Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Īvānu. "Zeme, kas dzied" komponists ir Jēkabs Jančevskis, mākslinieks - Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece - Katrīna Liepa, grima māksliniece - Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks - Juris Zemītis, skaņu režisors - Jānis Eglītis, aktieru atlases režisore - Gunita Groša, producente - Linda Krūkle.
