Aizsprostu nojaukšana ir cīņa ar vējdzirnavām, jo čaklie zvēri ātri vien tos atjauno, tāpēc vienīgā zemes un mežu īpašnieku cerība ir mednieki. Arī Ogres novada mednieku klubiem bebri regulāri sagādā darbu.
Pēdējie vietējie bebri Latvijā tika iznīcināti 19. gadsimta otrajā pusē, to atjaunošana sākās 1927. gadā, kad Stendes upē ielaida divus bebru pārus no Norvēģijas, bet 50. gados Slocenē, Baņģavā un Krojupē – vēl piecus pārus no Voroņežas. 60. gados šie zvēri ieceļoja arī no kaimiņzemēm, un nu jau to skaits sasniedzis 62 000, apliecina Valsts mežu dienesta (VMD) Medību daļas speciālists Ilgvars Zihmanis. Kopš 2010. gada tas vairs nav limitētais medījamais dzīvnieks un par mēnesi tika pagarināta to medību sezona, nosakot lieguma periodu – no 15. aprīļa līdz 15. jūlijam, bet meliorācijas sistēmās viņus drīkst medīt līdz 30. aprīlim. Lai gan ik gadu tiek likvidēts ievērojams skaits bebru, piemēram, iepriekšējā sezonā tie bija 24 000, tostarp Ogres novadā – 670, populācijai tas lielu skādi nenodara.
Iecienījuši arī grāvjus
Par to, cik lielu kaitējumu nodara šie zobaiņi, VMD Medību daļas rīcībā nav konkrētas informācijas, taču esot pamats uzskatīt, ka tas samazinās. To apliecinot dati, proti, laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam divkārt samazinājušās mežaudžu platības, kuras atļauts nocirst vienlaidus sanitārajā kailcirtē ūdens bojājumu dēļ – no 577,7 uz 242,1 hektāru. Ja dabiskās to dzīvotnēs bebri tiek saudzēti, tad meliorācijas sistēmās, kuras tie nesmādē, mednieki tos mērķtiecīgi izmedī, norāda Zihmanis.
«Latvijas Valsts meži» (LVM) apsaimnieko 1,6 miljonus hektāru meža zemes, un šim uzņēmumam, tāpat kā privāto mežu un lauksaimniecības zemju īpašniekiem, nākas regulāri cīnīties ar bebru vēlmi iemitināties meliorācijas grāvjos, kas LVM pieder 57 000 kilometru garumā. Vaicāts, kā tas tiek darīts, LVM Medību tiesību nomas procesa vadītājs Guntis Ščepaniks skaidro, ka vispirms tiek veikta bebru ietekmēto teritoriju apsekošana (monitorings), lai iegūtu informāciju par zvēru darbības skarto platību izvietojumu un lielumu. Pēc tam tiek lemts, ko konkrētajā vietā darīt. Ir trīs veidu bebraines: saglabājama, apsaimniekojama un likvidējama. Pēc 2022. gada monitoringa datiem: saglabājamas ir 56,89 ha, apsaimniekojamas – 376,8 ha, likvidējamas – 120,38 ha. Kad ir noteikts, pie kuras no grupām bebraine pieskaitāma, informācija ar uzdevumu tiek nosūtīta medību tiesību nomniekiem. Uzdevumam ir termiņš, kuram pienākot tiek pārbaudīts, vai ir paveikts viss uzdotais, piemēram, likvidējamājā bebrainē ir atjaunota ūdenstece, kā arī nomedīti tur dzīvojošie bebri.
Slēdz līgumu ar klubu
Sadarbība ar medniekiem ir veiksmīga, un šo zvēru populācija LVM mežos tiek noturēta «rāmjos», atzīst G. Ščepaniks. Viņš norāda, ka lielākoties izdodas noslēgt pakalpojuma iepirkuma līgumu ar medniekiem vai uzņēmumu no malas, tomēr ir gadījumi, kad to neizdodas izdarīt. Tad LVM rīkojoties medību tiesību nomas līguma ietvaros, uzdodot likvidēt konkrētu bebraini. Ļoti reti, bet ir klubi, kas nereaģē uz to. Pēc atkārotiem atgādinājumiem kā pēdējais solis esot līguma par zemes nomu laušana.
Vaicāts par kopējo kaitējumu aplēsēm, viņš norāda, ka teorētiski vides zaudējumus var noteikt pašvaldību medību koordinācijas komisijas, taču bebru nodarīto postījumu aprēķināšanai LVM neesot vērsusies tajās. «Situācijas var būt dažādas un attiecīgi arī zaudējumi, piemēram, ja bebru darbības rezultātā nokalst mežs, tad tā ir viena summa (izdevumi, lai no jauna atjaunotu mežu, + neiegūtā peļņa no meža, kas auga iepriekš), vai, ja bebru uzpludinājuma rezultātā koki nav nokaltuši, bet ir apstājusies augšana, sākusies stagnācija (ikgadējais koku pieaugums ir mazāks nekā optimālos mitruma apstākļos),» teic G. Ščepaniks.
Par zvēru jāmaksā
Ogres novada mednieku kluba «Ķeipene» vadītājs Kārlis Antonovs nav optimistisks – cīņa ar bebriem ir visai bezcerīga. Līdzko iztīri vienu vietu, pēc kāda laika tajā iemitinājusies jau cita saime. Nekas nemainīsies, ja valstiskā pieeja paliks tāda, kā līdz šim, proti, par nomedīto dzīvnieku netiek maksāts, kā tas ir par mežacūkām. (Par tām tiek maksāts, jo tās nereti slimo ar cūku mēri, tātad rada lielāku apdraudējumu, uzsver LMD.) Summa varētu būt 20 līdz 30 eiro par bebru. «Tas taču ir padārgs process. Nereti nākas uz to vietu braukt vairākkārt, kamēr izdodas nošaut zvērus no likvidējamās bebraines. Tāpat arī jāsaved kārtībā tā vieta, jānojauc dambis,» saka Antonovs, piebilstot, ka viņu kluba LVM nomātajā teritorijā ir gana daudz šo zvēru, tāpēc ik pa laikam saņem uzdevumu doties uz kārtējo bebraini. Antonovs vērš uzmanību uz to, ka jau tā klubs par nomu (tā ir kā atļauja medīt LVM platībās) maksā vairāk nekā 780 eiro gadā. Laukos nebūt nedzīvo tie turīgākie cilvēki, tāpēc šī summa nav maza.
«Mēs regulējam veselu virkni dzīvnieku populāciju, tostarp bebru, un mums vēl par to ir jāmaksā LVM. Paši vis neko nedara, lai ierobežotu šos zvērus, vēl piedraud ar līguma laušanu, ja dambji nebūs novākti un bebraine iztīrīta,» neapmierināts ir Antonovs. Nav jau arī tā, ka nomedīto bebru varētu kur izdevīgi realizēt, jo to gaļa ir specifiska un ne katram tā iet pie dūšas. Savukārt ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasa sanitārās izziņas, ka zvērs ir bijis vesels, un uzstāda vēl citas prasības, līdz ar to tas paņem daudz laika un resursu.
Var atrast līdzsvaru
Mednieku kluba «Tīnūži» vadītājs Jānis Cimmers pievienojas kolēģim: iespējams, ka vajadzētu maksāt par nomedīto zvēru tajās vietās, kur to ir liels blīvums un kur tie rada lielus zaudējumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Lai gan viņu teritorijā nav tik daudz bebru, jo tuvumā ir pilsēta un apkārtnē nav daudz meliorācijas grāvju, tomēr arī viņu pienākumos ir šo zvēru medīšana – lielākoties privātīpašnieku uzdevumā un ievērojot līgumā noteiktos noteikumus.
Viņaprāt, bebru skaits turas diezgan nemainīgs. Pēdējā pārskata periodā kluba nomedīto zvēru statistikā ir ap 35 bebri, taču vēl jau mēnesis nav beidzies, iespējams, ka nāks vēl kāds klāt. «Tā jau nav, ka viss ir bez rezultātiem. Cītīgi liekot slazdus un likvidējot to dzīvotnes grāvjos un vietās, kur viņi rada skādi, var atrast līdzsvaru starp dabu un cilvēkiem,» uzskata Cimmers.
