Muzeja veidotāja piebilst: “Es esmu skolotāja, darbs, ko ieguldu muzeja ietvaros ir ārpus mana darba laika. Viss šeit notiek brīvprātīgi. Strādāju šeit jau no skolas laikiem, pati arī esmu no Mazozoliem.”

Skola, kur Rūdolfs Blaumanis mācījies tamborēt

1775. gadā, tagadējā Mazozolu pagastā, tika dibināta Ogres draudzes skola, kuras vadītājs bija draudzes ērģelnieks Georgs Rubīns. Pirmais skolas vadītājs ir bijis klātesošs R. Blaumaņa mātes kristībās.

No 1870. līdz 1877. gadam pagastā darbojās Cēsu apriņķa Annas Rubīnas (Georga Rubīna meitas) privātskola. Šajā skolā, no 1872. līdz 1875. gadam mācījies slavenais latviešu prozaiķis Rūdolfs Blaumanis, kurš savās lugās minējis Mazozolu pagasta māju nosaukumus. Latviešu rakstieks savās Mazozolu skolas gaitā iepazinies ar džādu rakstnieku darbiem, iemācījies šūt un tamborēt, kā arī apguvis klavierspēli.

No Kārļa Jēkabsona līdz Andrim Upeniekam

1874. gadā tika dibināta Cēsu apriņķa Ogres 4 klašu pamatskola. Šajā skolā, dzejnieks Kārlis Jēkabsons, Latvijas rekordists vieglatlētikā Arvīds Nusbergs, juridisko zinātņu doktors un profesors Otto Grīnbergs ieguvis savu pirmo izglītību.

No 1881. līdz 1883. gadam Ogres pagasta skolā (Mazozolu pagastā) kā skolotājs strādāja Antons Benjamiņš.

1924. gadā tika izveidota Cēsu apriņķa Ogres 6 klašu pamatskola, tā darbojās līdz 1944. gadam tajās pašās telpās, kur bija Ogres 4 klašu pamatskola. Kara laikā un pēckara gados te mācījušies dzejnieki, - Rūta Venta un Artūrs Goba.

1965. gadā Mazozolu skolu apbsolvēja arī “Ogres Vēstis visiem” rakstu autros Andris Upenieks. Viņa tēvs Ojārs Upenieks bija skolas direktors no 1950. līdz 1952. gadam, un mamma – skolotāja.

Skolas nosaukumu maiņa līdz mūsdienām

Pēc otrā pasaules kara līdz 1952. gadam skola nosaukta par Ogres septiņgadīgo skolu.

Kad skola, 1952. gadā, pārcēlās uz pagastnama ēku “Vecogre”, nosaukums palika nemainīgs līdz 1962. gadam. No 1962. līdz 1989. gadam skolas nosaukums bijis Oškalna astoņgadīgā skola,  no 1989. līdz 1994. gadam – Oškalna deviņgadīgā skola, no 1994. līdz 2011. gadam – Mazozolu pamatskola. Pēc skolu reorganizācijas no 2011. līdz 2013. gadam – Taurupes vidusskolas Mazozolu filiāle, šobrīd – Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāle.

No 1999. gada skolas vadība ir uzticēta Verai Hermanei. Šobrīd viņa ir Taurupes vidusskolas Mazozolu filiāles vadītāja.

Vēsture atgriežas

Mazozolu skolas muzejā ir dokumenti no pagājušajiem gadsimtiem, piemēram, zemesgrāmatas, pases, u.t.t., kas palīdz izprast pagātni. Mācību procesa ietvarā, skolēniem ir iespēja fiziski redzēt un aptaustīt vēstures liecības, kas palīdz tiem labāk atcerēties un saprast notieka laika vēsturi, norāda muzeja vadītāja, “Skolēniem apskatos šos priekšmetus iemirdzas acis! Tajā brīdī saprot, ka tas ko daram ir tā vērts!”

“Mums ir orģinālie dokumenti un vēsturiskie priekšmeti. Viss ir datēts un autentisks. Piemēram, kolekcijā ir pase, kas spēj pastāstīt ļoti daudz, gan dzīvesvetu, gan laiku un valdošo varu (šajā gadījumā pasē ir reģistrēti trīs laika periodi – Latvijas brīvvalsts, Padomju Savienības okupācija un Vācu okupācija), gan piedalīšanos vēlēšanās, gan cik cukuru un maizi persona ir dabūjusi. Tik daudz viens dokuments spēj ‘pateikt’,” piebilst skolotāja.

“Vēsture atgriežas! Ir jaunieši, kuri pabeiguši mūsu skolu, un jau aizgājuši dzīvē. Bet ap trīsdesmit gadiem atgriežas un vēlas uzzināt vairāk par, piemēram, savas ģimenes koku. Tad viņi atbrauc un pēta pagasta un skolas vēsturi,” norāda Daiga Zamarina

Muzejā atrdomas viss

Skolotāja stāsta: “Skolas vēsture bieži tiek skatītas skolas salidojumos, kuri notiek ik pēc pieciem gadiem. Šogad atkal būs salidojums, kad skola svinēs 150 gadu jubileju.

Ir saglabājušies bilžu albumi no tālajiem 1950-1960 gadiem. Absolventi tajos meklē savu klasi un grimst atmiņās.”

Muzejā ir publikācijas par skolas dzīvi pagasta, novada un republikas līmenī. Ir saglabātas mapītes par skolotājiem, kuri ir strādājuši Mazozolu skolā. Kā arī skolas muzejā ir naudas zīmju kolekcija no dažādiem vēstures periodiem. Vēstrniece atgādina, ka šādi artifakti palīdz gan vēstures, gan sociālo zinību stundās, kad jāpaskaidro skolēniem termini saistīti ar naudas zīmēm vai varas maiņām: “Protams, var parādīt filmu, vai attēlu, bet tas nebūs tas pats.”

Muzejā arī ir atrodama grāmata “Mazozoli gadu ritumā”. Grāmatā aprakstīta pagasta vēsture, iekļaujot citātus no dokumentiem, par notiekto laika periodu. Pie grāmatas veidošanās piedalījās arī muzeja vadītāja. Viņa stāsta, ka ir liels prieks par šādas grāmatas tapšanu, jo tagad visiem ir pieejama Mazozolu vēsture: “Mēs nedomājām, ka “Mazozoli gadu ritumā” piedzīvos dienas gaismu. Viennozīmīgi, nebija iespēja iekļaut visu pagasta vēsturi, bet šeit lasāms īsais variants.”

Nepapbrauc garām!

Šobrīd visā Latvijā vēljoprojām aktuāla ir mazo skolu reforma, jeb to slēgšana vai reorganizācija visā. Mazozolu skola arī ir iesaistīta šajās diskusijās, ka jau minējām, 2011. gadā Mazozolu pamatskola tika pārdēvēta par Taurupes vidusskolas Mazozolu filiāli. Ogres novada pašvaldība pievērš lielu uzmanību, lai skolas pagastos tiktu saglabātas.

Daiga Zamarina ar prieku stāsta, ka ir jūtama Ogres novada vadības nostāja šajā jautājumā: “Pirmajā septembrī vienmēr ir prieks, kad Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis atbrauc pat uz vistālāko novada daļu, uz Mazozolu skolu. Lai arī cik maz laika būtu, viņš parasti mēģina apbraukāt novada skolas un apsveikt ar mācību gada sākumu.”