Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze skaidro: "Lai taupītu enerģiju, stārķi lidojumu laikā cenšas izmantot augšupejošās siltās gaisa strāvas, kas veidojas virs sauszemes, šī iemesla dēļ tie cenšas izvairīties no lieliem un plašiem ūdeņiem un Vidusjūru aplido vai nu pa austrumu migrācijas ceļu, vai nu rietumu - pāri Gibraltāram. Baltie stārķi ziemo Āfrikas savannās. Atpakaļ ligzdošanas vietās tie atgriezīsies nākamā gada marta beigās - aprīlī, kad arī vērosim, vai tiešraides ligzdā atgriezīsies tas pats pāris vai arī kādi citi baltie stārķi."
Tā kā vairums balto stārķu sev par ligzdošanas vietām izraudzījušies elektrības stabus, "Sadales tīkls" uz balstiem, kur drošības apsvērumi pieļauj, izvieto stabilas metāla ligzdu pamatnes. Tomēr ne uz katra elektroapgādes balsta šādu ir iespējams izvietot, tādēļ diemžēl katru gadu kāds no baltajiem stārķiem iet bojā saskarsmē ar elektrisko strāvu. AS "Sadales tīkls" veic elektrolīnijās bojāgājušo putnu uzskaiti - vidēji gadā tie ir 75 putni. Atgādināsim, ka kopumā Latvijā ligzdo 13 līdz 14 tūkstoši balto stārķu pāru, kā arī vasarās uzturas liels skaits neligzdojošo putnu. Kopumā 79% Latvijas balto stārķu populācijas mājvietu raduši elektrolīniju stabos. Taču vēl pirms 80 gadiem liela daļa balto stārķu ligzdu pamatņu bija cilvēka būvētas vai atradās kokos. Mazinoties cilvēka iesaistei balto stārķu mājvietu nodrošināšanā, tie rada ligzdošanas vietas citviet.
"Mūsu uzņēmuma pārziņā ir stārķu lielsaimniecība, tāpēc rūpes par balto stārķi ir viena no AS "Sadales tīkls" sociālas atbildības prioritātēm. Lai arī stārķu ligzdošanu elektroapgādes infrastruktūrā cenšamies padarīt maksimāli drošu, putnu ligzdošana uz elektrolīniju balstiem rada apdraudējumu ne tikai pašiem stārķiem, bet arī sabiedrībai, kā arī atstāj ietekmi uz lietotāju elektroapgādes drošumu un kvalitāti. Vidēji gadā tiek konstatēti ap 1200 ar stārķu ligzdošanu saistīti elektrotīkla bojājumi. Tāpēc, gatavojoties jaunajai ligzdošanas sezonai, aicinām ikvienu jau tagad apsvērt iespēju par stārķim labvēlīgu apstākļu radīšanu savā īpašumā," norāda AS "Sadales tīkls" vides pārvaldnieks Artis Kubliņš.
Attīstot elektrotīklu, AS "Sadales tīkls" gaisvadu līnijas pakāpeniski pārbūvē par zemē guldītu kabeļu līnijām, tāpēc elektrības balstu skaits samazinās, līdz ar to arī mazināsies stārķu bojāejas risks, taču tajā pašā laikā būs arī mazāk vietu ligzdošanai. Tāpēc ir būtiski jau tuvākajā laikā radīt alternatīvas ligzdošanas iespējas baltajiem stārķiem, veidojot mākslīgās ligzdu pamatnes - te liela loma būs privāto zemju īpašniekiem, kā arī pašvaldībām.
Ar ieteikumiem mākslīgo ligzdu pamatņu veidošanai var iepazīties Latvijas Ornitoloģijas biedrības sagatavotajā brošūrā, kas pieejama vietnē www.lob.lv.
