No pēdējām 58 Jāņu naktīm desmit pavadītas bez lietus visā Latvijā, un pēdējoreiz tāda Jāņu nakts bija 2023.gadā.

Jāņu dienā līst nedaudz biežāk nekā naktī - nokrišņu varbūtība svētku dienā Latvijas teritorijā variē no 23% Pāvilostā līdz 50% Skrīveros, bet vidēji valstī tā ir 37%.

Klimata pārmaiņas ietekmējušas laikapstākļus arī Jāņos - mūsdienās nokrišņi ir sagaidāmi biežāk. Aplūkojot periodu no 1966.gada, tā sākumā nokrišņi Jāņu naktī vidēji Latvijā bija 20% gadu, savukārt tagadējās normas periodā šī varbūtība pieaugusi līdz 42%.

Paaugstinājusies arī gaisa temperatūra - klimatiskās references periodā jeb 1961.-1990.gadā Jāņu nakts minimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija +10,2 grādi, bet mūsdienās tā ir +10,9 grādi.

Aukstākā Jāņu nakts kopš 1961.gada piedzīvota 1992.gadā, kad vidēji Latvijā gaisa temperatūra noslīdēja līdz +3,1 grādam, Zosēnos - līdz pat +0,7 grādiem. Siltākā Jāņu nakts bija 2021.gadā, kad minimālā gaisa temperatūra valstī vidēji bija +17 grādi, savukārt 2013.gadā Rīgas centrā gaisa temperatūra šajā naktī nepazeminājās zem +20,5 grādiem.

Karstākie svētki Latvijā bija 2021.gadā, kad maksimālā gaisa temperatūra Madonā Līgo dienā sasniedza +33,2 grādus. Visvēsākie Jāņi bija 1994.gadā, kad gaisa temperatūra pārsvarā nepakāpās augstāk par +14 grādiem, Saldū nepārsniedzot +10,6 grādus, turklāt laiks bija stipri lietains un vējains.