Aptaujā noskaidrots, ka daļa vecāku jeb 15% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, sedz daļu no bērna kārotās mantas izmaksām, otru daļu ļaujot segt bērnam pašam. Tikmēr 6% aptaujāto norādījuši, ka bērnam ir mēneša budžets un bankas konts, kas piesaistīts vecāku kontam. Līdz ar to var secināt, ka daļa vecāku mērķtiecīgi veido bērna paradumus ikmēneša budžeta veidošanā.
Raksturojot bērnu iesaisti lēmumu pieņemšanā, aptaujā secināts, ka teju katrs ceturtais vecāks iesaista savu bērnu lēmumu pieņemšanā, iegādājoties kādu bērnam svarīgu un nepieciešamu preci. Tikmēr 56% vecāku atzīst, ka to dara daļēji, dažkārt ar bērniem pārrunājot preces nepieciešamību.
Tikmēr 14% aptaujāto atzinuši, ka nekad ar bērnu nepārrunā preces nepieciešamību pirms tās iegādes, bet aptuveni 6% respondentu norādījuši, ka viņu atvase ir vēl par jaunu, lai uzsāktu iepirkšanās paradumu veidošanu ģimenē.
220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols norāda, ka jau gadiem viena no populārākajām preču kategorijām, ko pircēji iegādājas internetā, ir bērnu preces. “E-komercija ir paplašinājusi veidu un ātrumu, kā ģimenē var tikt veidoti iepirkšanās paradumi. Ņemot vērā katras ģimenes izvēlēto pieeju, svarīgi, lai ģimenē būtu definētas finansiālās robežas un biežums, cik reizes bērns pats var nopirkt patiešām ko kārotu. Katrā ziņā redzam, ka iepirkšanās tiešsaistē ļauj vieglāk sekot līdzi aktuālajiem trendiem un bērnus aktīvāk iesaistīt lēmumu pieņemšanā, tādā veidā esot soli priekšā arī tam, kas dažādos bērnu vecumos ir topā. Piemēram, šobrīd populārākās preces bērnu kategorijā ir retro spēļu konsole un spēles, LEGO, konkrēti - 10311 LEGO® Icons Orhideja. Tāpat tiek pirkti skrejriteņi, Montessori rotaļlietas, kā arī ar tālvadības pulti un rokas žestiem vadāmā RC auto automašīna.”
Naudu prasmīgi izlietot ir māksla
Psihoterapijas speciāliste apmācībā Dace Kačkāne stāsta, ka tas, kā ģimenē tiek iedibināti iepirkšanās paradumi un izpratne par finanšu līdzekļu pārvaldīšanu, ir lielā mērā atkarīga no vecāku pašu paradumiem un uzskatiem, kā jārīkojas ar finansēm. Sarunāšanās ar bērnu ir svarīga neatkarīgi no finansiālajām iespējām, mūsu vērtības un iegūtā pieredze nosaka to, vai mēs būsim efektīvi naudas attiecībās un vai varēsim sasniegt iecerēto nākotnē. “Prasmīgi naudu izlietot ir māksla un nauda ir ļoti labs veids, kā bērns iemācās atbildību un plānošanu. Turklāt vienmēr jāatceras, ka tieši mēs kā vecāki varam iemācīt, kā finanses tiek iegūtas un kā pret tām attiekties un, kā nepārtērēties,” skaidro eksperte.
Viņa arī norāda, ka ģimenē vecāki bērnam var apzināti iemācīt naudas uzvedību jeb tā saucamo ekonomisko uzvedību. Pētījumi apliecina, ka, sākot no 6 līdz 7 gadu vecuma, bērniem ir labi sākt mācīties, kā rīkoties ar finanšu līdzekļiem un izsniegt kabatas naudu. “Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi to ar bērnu izrunāt, proti, kādēļ finanšu līdzekļi tiek doti un kādiem izdevumiem tie varētu būt paredzēti. Tādā veidā bērniem tiek iemācīts plānot. Mazākam bērnam naudu var dot uz dienu, dažām dienām vai nedēļu, pusaudzim - uz mēnesi. Turklāt pusaudzis jau pats var plānot un apmaksāt, piemēram, savus pulciņus, nodarbības, iegādāties apģērbu u.tml.,” uzsver D. Kačkāne.
Viņa piebilst, ka tas, cik labi jaunietis prot rīkoties ar naudu, tieši korelē ar viņa personīgo pieredzi ar finanšu līdzekļiem. “Ir jābūt summai, par kuru vecāki ar bērnu vienojas un tā tiek ievērota, taču nekādā gadījumā vecākiem nevajadzētu palielināt summu, ja bērns to ir iztērējis ātrāk, jo tas iemāca atbildību un cēloņsakarību likumu. Svarīgi ir arī ik pa laikam, piemēram, gadā reizi vai divas, ar bērnu pārrunāt viņa vajadzības, izdevumus, plānus un pēc nepieciešamības pārskatīt naudas summu,” skaidro D.Kačkāne.
Arī eksperte apstiprina, ka ikdienā ir ļoti labi iepirkties ar bērniem kopā, jau iepriekš kopīgi sagatavojot sarakstu un saplānojot pirkumus – kas mums šodien nepieciešams, pēc kā braucam uz veikalu vai plānot lielākus pirkumus ilgākā laika periodā?
*Aptauja tika īstenota 2023. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
