Lai skolēni varētu apgūt projekta "Skola2030" programmu paraugos noteikto zināšanu un prasmju kopumu katrā no izglītības pakāpēm, nepieciešami "kompetenču pieejā balstīti, metodiski kvalitatīvi izstrādāti" mācību līdzekļi drukātā un digitālā formātā, teikts vēstulē.
Taču tās autorus satrauc, ka ar esošo finansējumu ir nepietiekami, lai skolas varētu iegādāties mācību līdzekļus visos mācību priekšmetos. Viņi aicina ministriju pārskatīt 2025.gada budžetu vai Eiropas Savienības struktūrfondu programmu budžetus, rodot iespēju piešķirt papildu līdzekļus.
Vēstuli parakstījusi Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, izdevniecība "Skolas Vārds", vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv", "Izdevniecība RaKa", Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija un Latvijas Skolotāju asociācija.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) plānoto finansējuma pieaugumu mācību līdzekļiem vērtē kā optimālu valsts pašreizējos finansiālajos apstākļos.
Nākamajā gadā vienam skolēnam tikšot atvēlēts par 30% lielāks finansējums nekā šogad - no plānotajiem 28,3 eiro uz 35,2 eiro vienam skolēnam. Mācību līdzekļiem nākamā gada valsts budžetā iezīmēti vairāk nekā 9,4 miljoni eiro.
Politiķe norādīja, ka nākamā gada budžets ir iekšējās un ārējās drošības budžets, tāpēc finansējuma pieaugums šādos apstākļos esot vērtējams kā optimāls.
Lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu pedagogiem, līdz 2029.gadam tiks nodrošināta digitālu metodiskā atbalsta materiālu pedagogiem izstrāde. Divu ESF+ projektu īstenošanai paredzēti 12,5 miljoni eiro, no tiem trīs miljoni eiro - profesionālās izglītības satura īstenošanai.
LDDK aplēses liecina, ka valstij jāatrod papildu 14 miljoni eiro gadā, lai skolas nodrošinātu ar visiem mācību līdzekļiem.
Pašvaldības papildus valsts dotācijai finansējumu mācību līdzekļu iegādei meklē arī savos budžetos. Kā aģentūru LETA informēja izdevniecība "Skolas Vārds", pašvaldību atvēlētais ir ļoti atšķirīgs - no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz apmēram 412 000 eiro Jelgavā.
Izdevniecības vadītāja Violeta Brenčeva norādīja, ka dažas pašvaldības atvēl ievērojamu papildu finansējumu, savukārt citām tas ir ierobežots. Tas var radīt nevienlīdzīgu pieeju resursiem dažādu reģionu skolās.
Kā vēstīts, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei.
Iniciatīvas pārstāve Kristīne Liepa aicina izstrādāt "skaidru sistēmu", lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu situācijas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.
