Piektdiena, 14.03.2025 23:53
Matilde, Ulrika
Trešdiena, 5. marts, 2025 10:11

“Straumes” uzvara dod cerību, ka brīnumi notiek. Ārzemju latvieši uz tiem cer arī ASV un Ukrainas sarunās

Viktorija Slavinska-Kostigova
“Straumes” uzvara dod cerību, ka brīnumi notiek. Ārzemju latvieši uz tiem cer arī ASV un Ukrainas sarunās
Fotokolāža. Attēli no Lindas Lūses personīgā arhīva un ekrānšāviņš no lkr.lv
Trešdiena, 5. marts, 2025 10:11

“Straumes” uzvara dod cerību, ka brīnumi notiek. Ārzemju latvieši uz tiem cer arī ASV un Ukrainas sarunās

Viktorija Slavinska-Kostigova

“Es ceru, ka situācija attiecībā uz Ukrainu attīstīsies pozitīvi un ka agresora imperiālisms, vardarbība un terors tiks apturēti,” tā “OgreNet” pauž Austrijā dzīvojošā latviete Linda Lūse. Viņa stāsta, ka nākot no Latvijas mazpilsētas, kas atrodas 50 kilometrus no Krievijas robežas. Notikumiem politikā viņa seko līdzi nepārtraukti. Galvenās bažas ir par to, ka kaimiņvalsts rīcība ir neparedzama. Savukārt, Amerikā dzīvojošais latvietis Ilgvars Vērmelis uzdod jautājumu – “Kurš normāli domājošs latvietis šodien nav par Ukrainu un pret Putina Krieviju? Mēs latvieši ļoti labi zinām, kas ir Krievijas ļaunuma impērija, un kāds ir tās šodienas vadonis.” Viņa paustais uzskats ir, ka ASV prezidents Tramps nopietni grib izbeigt “bezjēdzīgo slaktiņu, kas ir nonācis strupceļā” un “atrisinājums nav turpināt karu bez gala, līdz vairs neviens Ukrainis nepaliks dzīvs”.

Mēs visi esam vienoti

Linda Lūse, kura ikdienā strādā Lincas Mākslas universitātē pauž pārliecību, ka politiskā situācija ir neatņemama mūsu visu dzīves sastāvdaļa. Austrijā neatkarīgie un valsts ziņu dienesti politiskos pavērsienus un Ukrainas un Krievijas notikumus atspoguļo gana plaši, un tiem seko līdzi arī latviete. “Tā kā nodarbojos ar konceptuālo mākslu, arī šī tēma man nav sveša – manā mākslā pievēršos sociāli kritiskiem un ekoloģiskiem jautājumiem. Politiskās situācijas izpratne ir daļa no manas mākslinieciskās darbības un ikdienas dzīves. Manas izglītības neatņemama sastāvdaļa ir refleksija par ikdienas notikumiem un likumsakarībām, kā arī par cilvēces rīcības sekām,” plašāk stāsta Linda.

“Es ļoti ceru, ka pašreizējās ASV vadošās partijas līmenī ir atrodamas cilvēcīgi domājošas personības, kurām egoistiska labklājība un vara nav pašmērķis. Manā vidē – Lincas Mākslas universitātē – cilvēktiesības tiek augstu vērtētas. Protams, plašākā Austrijas sabiedrībā pastāv arī pretēji viedokļi, taču kopumā tā ir reflektējoša un kritiski domājoša,” tā Austrijas latviete. Dramatiskumu šā brīža politiskajā spriedzē iedodot doma, ka iespējams Baltijas valstis ir nonākušas situācijā, “kur izdzīvo stiprākais”. Tomēr līdzās ziņām par neveiksmīgajām sarunām Baltajā namā, Linda norāda uz ko pozitīvu informācijas telpā.

“Uzzinot jaunumus par „Straumes“ uzvaru Oskara nominācijā, pierādās, ka brīnumi notiek. Piecu gadu ilgs darbs pie filmas radīšanas ir nesis augļus. Tas dod cerību, ka aktīva rīcība demokrātijas, cilvēktiesību un izpratnes veicināšanā – ka mēs kā daba un pasaule esam vienoti – var nest pozitīvus rezultātus. Galvenais ir nepadoties.”

Krieviju sekas piemeklēs

“Ukraiņi ir varonīgi cīnījušies pret brutālo iebrucēju un par to viņiem gods un slava. Tomēr šo karu ir jābeidz,” tā uzsver Amerikā, Oklahomā dzīvojošais latvietis Ilgvars Vērmelis. Viņš analizējot to, kas notika piektdien, 28.februāri, Baltajā namā, kad tikās ASV prezidents Tramps,  viņa administrācijas komanda ar Ukrainas prezidentu Zelenski, lai parakstītu līgumu par retās zemes minereāļu izrakteņiem, uzskata, ka negaidītākais notika pēc pirmajām sarunas 40 minūtēm. Ukrainas prezidents visu klātbūtnē sāka pieprasīt izmaiņas dokumentā. “Sākās jandāliņš, kas beidzās ar Zelenska izraidīšanu vai aiziešanu no Baltā Nama. Visi bija pamatīgi šokēti par šādu izrādi. Tūlīt sākās pārmetumi no preses un politiskās opozīcijas pārstāvjiem. Sākās spekulācijas par to, kas bija vai nebija līgumā,” tā notikušo apskata Amerikas latvietis. Viņš norāda, ka, ja vien Latvijas ziņu avoti publicētu līguma tekstu, tad jebkurš varētu izlasīt pats, kas tajā rakstīts.

“Šis līgums dotu lielu ienākumu Ukrainai, lai tā varētu celt savu ekonomiku un papildināt savus bruņotos spēkus.  Jā, arī Amerika pelnītu, lai vismaz daļēji segtu savus izdevumus Ukrainas karā. Arī Krievijai tas būt izdevīgi, bet vai kādam šobrīd ir kāds labāks priekšlikums? Eiropa nav gatava karam. Britu premjerministrs Starmers var bravūrīgi teikt, ka atbalstīšot Ukrainu ar Britu karaspēku un miljardiem naudu, tomēr var iznākt vēl tā, kā pirms Otrā pasaules kara, kad liela daļa viņu armija iestrēga Dunkirkā, un vienīgi Dieva brīnums tos izglāba no galīgas iznīcināšanas.   

Britu ekonomikai ir ļoti nopietnas problēmas. Tās armija nav īpaši labā gatavības stāvoklī. Turklāt britu kreisie (Labour) nepārtraukti iepludina valstī migrantu masas, kas apdraud Lielbritānijas demogrāfiju. No vāciešiem arī vēl nekas nav dzirdēts. Arī viņi nav kaujas gatavībā. Un, ja runājam par NATO kā aizsardzības aliansi, vai tā ir gatava kodolkaram ar Krieviju? Jo ja nonāks līdz tam, ka krievs jutīsies nopietni apdraudēts, tas pielietos to, kas pie rokas,” savas bažas atklāti pauž I. Vērmelis. Viņš aicina katru vismaz uz brīdi “nolikt emocijas pie malas un paskatīties uz beidzamās nedēļas notikumiem racionāli un analītiski, balstoties uz faktiem ne emocijām.”

Oklahomas štatā dzīvojošais latvietis pārliecināts, ka Krieviju gaida nopietnas sekas, no kurām tā neizbēgs. “Tās var nāk rīt vai pēc gada, bet tās nāk. Kas attiecas uz Trampu tad diemžēl daudzi Amerikas latvieši pakļāvās kreiso neatlaidīgai propagandai un centieniem viņu apmelot un iznīcināt. Gribu uzsvērt, ka Baidena administrācija ir bijusi viskoruptīvākā ASV vēsturē. Liela daļa naudas Ukrainas atbalstam nonāca atpakaļ Demokrātu Partijas kasē un valsts parāds pieaudzis neticamā apjomā. Tramps šobrīd dara visu, lai novērstu valsts bankrotu. Diemžēl daudziem latviešiem ir radies ļoti negatīvs priekšstats par Trampu, galvenokārt, dēl nepārtrauktiem meliem un nepatiesām ziņām par viņu,” savu viedokli pauž I.Vērmelis.