Ceturtdiena, 03.04.2025 19:56
Daira, Dairis
Svētdiena, 30. marts, 2025 10:41

Sācies mežsaimniecības lieguma periods

Marta Poga
Sācies mežsaimniecības lieguma periods
Foto: Publicitātes
Svētdiena, 30. marts, 2025 10:41

Sācies mežsaimniecības lieguma periods

Marta Poga

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka no 15. marta līdz 31. jūlijam īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās visā Latvijā ir spēkā mežsaimnieciskās darbības liegums. Šajā periodā atļauts veikt tikai meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, kā arī bīstamo koku ciršanu un novākšanu. Mežsaimnieciskās darbības liegums attiecas uz visām aizsargājamām teritorijām, kurām nav izstrādāti teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Ja konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mežsaimnieciskās darbības ierobežojumam noteikti citi termiņi, tie minēti teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.

Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize skaidro, ka lieguma laiks atbilst mazuļu perēšanas un audzināšanas laikam dabā: «Mežistrādes darbi šajā laikā var tieši iznīcināt ligzdas, perējumu, kā arī putnu mazuļus, kas vēl nav spējīgi aizbēgt briesmu gadījumā. Papildus tam mežizstrāde rada lielu troksni, kas biedē ligzdojošos putnus. Rezultātā tie atstāj ligzdas, izperētās olas atdziest un aiziet bojā. Tieši tādēļ īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuru izveides mērķis ir saglabāt konkrētajā vietā bagātīgi koncentrējušās dabas vērtības, tostarp putnus, ir šāda normatīvā regulējuma prasība. Jāņem vērā, ka šogad klimata pārmaiņu ietekmē putnu ligzdošana ir iesākusies agrāk.» Vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā var tikt piemērots naudas sods – fiziskai personai no 30 līdz 1000 eiro, juridiskai personai līdz 2400 eiro. Lai arī liegums attiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, saudzēt putnus ligzdošanas periodā var ikviens meža īpašnieks, ieplānojot mežizstrādes apsaimniekošanas darbus līdz 15. martam, vai atsākt no augusta, pat ja mežs atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

UZZIŅA

Īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību tajās. Proti, retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. Šobrīd Latvijā izveidotas 723 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuras atkarībā no to izveides mērķa iedala astoņās grupās: nacionālie parki, biosfēras rezervāts, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, dabas rezervāti, dabas pieminekļi jeb alejas, dendroloģiskie stādījumi, ģeoloģiskie vai ģeomorfoloģiskie objekti un aizsargājamās jūras teritorijas.

Aizsargājamas dabas teritorijas Ogres novadā

Dabas parki: Ogres ieleja un Ogres Zilie kalni;

Dabas liegumi: Lielie Kangari, Vērenes gobu un vīksnu audze, Vērenes purvi, Daugava pie Kaibalas, Pečora ezera meži, Pilskalnu meži, Skolasupes meži, Vedzes meži;

Dabas pieminekļi: Ogres dolomītu krauja, Līčupes atsegums, Rumbiņas ūdenskritums, Kalnrēžu un Tarbiņu dolomītsmilšakmens atsegumi, Līčupes atsegums, Radžu ūdensrijēji un sausgultne;

Aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi: Ķeipenes parks, Lielvārdes parks, Rembates parks;

Aizsargājamās alejas: Vērenes muižas aleja, Vatrānes aleja.