Atbalstām visos iespējamos veidos
“Mēs esam politiski ļoti aktīva ģimene, sekojam līdzi visam, kas notiek pasaulē un arī vietējā politikā,” stāsta latviete Līga Politere Larsena, kas Dānijā, Billundā dzīvo jau kopš 1998. gada. Viņa neslēpj, ka pēc notikušajām Ukrainas un ASV pirmajām sarunām Ovālajā kabinetā esot bijis liels šoks. “Mēs jūtamies nedroši un ar bažām veramies nākotnē. Mūsu Eiropas liktenis tagad ir mūsu pašu rokās. Avīzes šobrīd raksta par to katru dienu, šķiet, katru brīdi ir kādi atkal jaunumi,” novērojusi Līga un uzsver, ka atteikties tagad palīdzēt Ukrainai nozīmētu zaudēt karu kopā ar to. Dāņi ticot, ka “ir jācīnās līdz galam, atpakaļ ceļa vairs nav.”
Līga ir brīvprātīgais darbinieks Sarkanajā krustā, kur tieši pirms 3 gadiem 6. martā tika izveidots atbalsta punkts ukraiņu bēgļiem. Paši dāņi to nosaukuši par kafijas klubiņu. “Visus šos gadus mēs kā nu varam, tā atbalstam ukraiņus, gan ar darbu, gan kādiem pakalpojumiem, piemēram, tulkošanas. Joprojām tajā vietā tiekamies un katru ceturtdienu dalām arī pārtiku. Piemēram, no vietējām beķerejām saņemto produkciju. Un joprojām ukraiņi nāk pie mums pēc šīs palīdzības,” stāsta Līga.
Ikdienas pamatdarbs viņai norit starptautiskā uzņēmumā, kurā šobrīd pie pusdienu galda galvenā tēma joprojām ir Ukraina. “Tas ir aktuāli, mums sajūtas līdzīgas, kā bija Covid laikā, kad neviens nezinājām, kas būs, kas notiks un ko rītdiena mums atnesīs. Uzskatu, ka tas ir šausmīgi, ka viens cilvēks divu mēnešu laikā apgriezis visu pasauli kājām gaisā, un ka viņš ne tikai Ukrainu grib nopirkt, bet arī mūsu Grenlandi,” tā Dānijā dzīvojošā latviete.
Kanāda dusmīga, bet apņēmības pilna
Latviete Santa Lozinska, kas ar vīru dzīvo un audzina bērnus Kanādā, ieskicē svaigāko Trampa politikas soli – noteiktos 25 % tarifiem, kas šobrīd ir “pamatīgi nokaitinājis Kanādu.”
“Situācija ir ļoti sarežğīta, jo amerikāņi un kanādieši ir ļoti draudzìgi, atbalsta viens otru, bet tagad esam spiesti atteikties no visādiem amerikāņu ražojumiem, kas bieži tiek ražoti Kanādā. Līdz ar to ļoti daudz kanādiešu var zaudēt darba vietas. Ir liela neizpratne, jo kanādieši vienmēr ir bijuši pirmie klāt visur, kur ASV ir bijusi vajadzīga palidzība - gan visos trağiskajos ugungrēkos, gan teroraktos un citos. Mums šķiet smieklīgi tas, ka Tramps vaino Kanādu narkotiku plūsmā, jo tikai 1% narkotiku nāk no Kanādas. Pārējā plūsma ir Meksikas nopelns. Viņš ir izmetis arī frāzes, ka vēlas Kanādu kā 51. Amerikas štatu. Parasti miermīlīgie un laipnie kanādieši ir pamatīgi nokaitināti un dusmīgi. Mūsu valdība atbildēs ar tiem pašiem tarifiem pret Ameriku," klāsta Santa.
Ir lietas, kam piekrīt
Līdzās saviem saspīlējumiem un to atspoguļošanai, Kanādas mediji aktīvi turpina sekot līdzi tam, kas notiek pēc saasinātās ASV un Ukrainas prezidenta sarunas 28. februārī. "Ukraiņiem vienmēr būs atbalsts no Kanādas. Viedokļi šeit ir diezgan vienlīdzīgi, 99% kanādiešu nesaprot Trampa rīcìbu. Pie mums šeit ir ļoti daudz dzīvojošo, kā arī kara dēļ atbēgušo ukraiņu. Man ir arī daudz amerikāņu draugi, un tur uztvere par visu notiekošo ir diezgan dažāda. Citi slavē, bet citi kritizē," tā Santa un piebilst, ka, viņasprāt, domstarpības var atrisināt daudz civilizētāk par to, kā tas notika sarunās starp Zelenski, Trampu un Vensu.
Viņa neslēpj, ka ar ģimeni lielākoties atbalsta republikāņus un viņu pārstāvētās vērtības.
"Tramps jau ir izdarījis un domāju, ka vēl daudz laba izdarīs Amerikas labā. Tostarp sakārtos lietas, kas ir aizgājušas par tālu un nav pieņemamas, kā, piemēram, nelegālo imigrāciju un dzimuma jautājumus. Skolās vairs nevarēs izplatīt informāciju par entajiem dzimumiem un citām lietām, kas tā jau ir sabojājušas daudzu skolnieku dzīves. Arī sieviešu sportos beidzot vairs nevarēs piedalīties vīrieši. Tāpēc es domāju, ka viņš turpinās sakārtot daudzas lietas, tomēr jautājumā par Ukrainu es Trampam pilnīgi nepiekrītu," savās pārdomās dalās Kanādas latviete Santa. Daļa viņas ģimene dzīvo Latvijā, tāpēc, protams, par to ir uztraukums. Viņa cer, ka "miera sarunas tomēr notiks un ka rezultāts būs izdevīgs arī Ukrainai, un Zelenski neiedzīs stūrī, kur viņam vienkārši jāpieņem visu, ko liek priekšā."
