Līdz 11 000 pieaudzis arī mobilo studentu skaits, kuri iepriekšējo izglītību lielākoties ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), bet Latvijā izvēlējušies turpināt izglītoties sociālo zinātņu, komerczinību, tiesību zinātņu, veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, kā arī dabaszinātnēs, IT un matemātikā.  

Uzņemto studentu skaits pieaug jau otro gadu, norāda CSP. 2024./2025. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 29,2 tūkstoši studentu, kas ir par 1,0 % jeb 286 studentiem vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Vairāk nekā puse (58,8 %) uzņemto studentu bija sievietes. Interesanti, ka uzņemto studenšu skaits ir pieaudzis par 4,0 % jeb 695 studentēm, bet uzņemto studentu vīriešu skaits samazinājies par 3,4 % jeb 409 studentiem.

Puse uzņemto studentu (55,4 %) uzsākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 22,7 % – maģistra, 19,1 % – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) programmās un 2,7 % – doktora līmeņa programmās. Vairāk nekā divas trešdaļas studentu (74,5 %) uzsāka pilna laika studijas un tikai 25,5 % – nepilna laika studijas.

Lielākā daļa studentu (57,2 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 42,8 % – par valsts budžeta līdzekļiem. Gandrīz puse (47,8 %) no uzņemtajiem studentiem, kas mācības uzsāka par personīgajiem līdzekļiem, izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, bet par valsts budžeta līdzekļiem – veselības aprūpes un sociālās labklājības (18,6 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (17,4 %) programmas.

Laikā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim grādu vai kvalifikāciju ieguva 13,5 tūkstoši studentu – par 577 jeb 4,3 % mazāk nekā iepriekšējā periodā. Trešdaļa (33,9 % jeb 4,6 tūkstoši) ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, savukārt piektā daļa (19,9 % jeb 2,7 tūkstoši) – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās beidza 10,1 % no kopējā absolventu skaita jeb 1,4 tūkstoši.

Pēc CSP informācijas, šajā akadēmiskajā gadā lielākais uzņemto studentu skaita pieaugums vērojams izglītības (par 20,5 %) un pakalpojumu jomas (par 19,9 %) programmās. Izglītības nozarē 87,4 % no kopējā uzņemto skaita ir sievietes, taču, salīdzinot ar iepriekšējo akadēmisko gadu, uzņemto vīriešu skaits šajā jomā pieaudzis par 48,5 % jeb 144 studentiem.

Būtiskākais uzņemto studentu skaita samazinājums ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (par 25,2 % jeb 894 studentiem) un lauksaimniecības (par 7,2 % jeb 30 studentiem) studiju programmās. Lielākais uzņemto vīriešu skaita samazinājums bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē – par 29,6 % jeb 767 studentiem mazāk.

Pēdējo 10 gadu laikā studiju programmu izvēle, stājoties augstākās izglītības iestādēs, nav būtiski mainījusies – arī šajā akadēmiskajā gadā katrs trešais uzņemtais students izvēlējās sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas (34,1 %), tām seko veselības aprūpes un sociālās labklājības (17,3 %) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmas (12,1 %). Savukārt vismazākā interese bija par lauksaimniecības (1,4 %) un humanitāro zinātņu un mākslas (7,2 %) programmām.

Bakalaura līmeņa programmās studē vairāk nekā puse (56,7 %) studējošo jeb 42,4 tūkstoši, maģistra – 22,2 % jeb 16,6 tūkstoši, koledžas – 16,8 % jeb 12,5 tūkstoši un doktora līmeņa programmās – 4,3 % jeb 3,2 tūkstoši studentu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, studējošo skaits pieaudzis maģistra (par 2,0 %) un bakalaura (par 1,7 %) līmeņa programmās, taču samazinājies koledžas (par 2,1 %) un doktora līmeņa programmās (par 1,0 %), liecina CSP dati.

Pēdējos piecos gados studējošo skaitam koledžas līmeņa programmās ir tendence samazināties – no 2020./2021. akadēmiskā gada studējošo skaits ir samazinājies par 11,1 % jeb 1600 studentiem. Savukārt doktora līmeņa programmās studējošo skaits ir palielinājies par 58,1 % jeb 1184 studentiem, kas saistīts ar izmaiņām Latvijas izglītības klasifikācijā.

2024./2025.akadēmiskajā gadā, līdzīgi kā pēdējo 10 gadu laikā, vairāk nekā puse jeb 58,8 % studējošo bija sievietes. Arī dažādu izglītības programmu grupās sieviešu un vīriešu īpatsvars pēdējos gados saglabājies līdzīgs. Vislielākais sieviešu īpatsvars joprojām vērojams izglītības jomas programmās (92,5 % no kopējā studējošo skaita) un veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās (80,7 %). Lai gan izglītības jomas programmās studē tikai 485 jeb 1,6 % no visiem studējošajiem vīriešiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vīriešu skaits šajās programmās tomēr pieaudzis par 38,6 % jeb par 135 studentiem.

Vīriešu īpatsvars nemainīgi ir lielākais inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (72,7 %) programmās. Liels vīriešu īpatsvars (71,2 % no kopējā studējošo skaita) ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās.

Līdzīgi kā pirms 10 gadiem, arī šobrīd katrs trešais studējošais apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomas programmas – 33,7 % jeb 25,2 tūkstoši studentu. Otrā populārākā grupa ir veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas, kurās studē piektā daļā (19,3 %) jeb 14,5 tūkstoši.

Interesanti, ka pēdējo 10 gadu laikā tieši sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās vērojams lielākais studējošo skaita samazinājums – 10,4 tūkstoši studentu, bet lielākais pieaugums – veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – 3,8 tūkstoši studentu, norāda CSP.

Šī akadēmiskā gada sākumā Latvijā studijas norisinās 48 augstākās izglītības iestādēs, no kurām 26 ir augstskolas un 22 – koledžas (2023./2024. akadēmiskā gada sākumā – 28 augstskolas un 24 koledžas). Lielākā daļa studējošo (77,4 %) izvēlējušies studijas valsts augstskolās un koledžās, savukārt privātajās izglītības iestādēs studē 22,6 %.

Katrā no Latvijas trim lielākajām valsts universitātēm – Latvijas Universitātē (LU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) – ir vairāk nekā 10 tūkstoši studējošo, veidojot 54,0 % no kopējā studējošo skaita. Lielākajā daļā jeb 35 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits nepārsniedz tūkstoti, savukārt septiņās skaits ir mazāks par 100.