Domes sēdes laikā Ogres novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Lelde Pencele ziņoja, ka šī gada 21.februārī Ogres novada Pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība pašvaldībā iesniedza iesniegumu par Ogres pašvaldības ētikas kodeksa izstrādes nepieciešamību, kam atbalstu pauduši arī iedzīvotāji platformā "Manabalss.lv". Parakstītāju saraksts tika iesniegts ievērojami vēlāk.
Lai pārliecinātos par parakstītāju atbilstību likumā noteiktajām prasībām, pašvaldība datus iesniedza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kas informēja, ka no 398 fizisko personu kodiem tikai 236 atbilst parakstītāja statusam. Atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam kolektīvā iesnieguma skaitam jābūt vismaz 300 paraksttiesīgo personu, tāpēc šis iesniegums netika virzīts turpmākai izskatīšanai. Tomēr Ogres novada pašvaldība ņēma vērā šo ierosinājumu un iekļāva savā darba plānā, par ko informēja arī biedrību.
15.maijā tika saņemts četru pašvaldības domes deputātu - Daigas Brantes ("Par!"), Santas Ločmeles ("Par!"), Toma Āboltiņa (LRA) un Rūdolfa Kudļas (LRA) - lēmumprojekts par izstrādātā Ogres novada pašvaldības ētikas kodeksa apstiprināšanu. Atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam visiem domes deputātu lēmumprojektiem jāveic tiesiskuma iepriekšējā pārbaude un jāsaņem atzinums no domes komitejām. Veicot pārbaudi, izstrādātajā dokumentā tika konstatētas vairākas nepilnības.
Pencele arī informēja, ka šogad maijā pašvaldībā saņemts iedzīvotāja iesniegums par pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās nodaļas darbinieces atbildības un atbilstības ieņemamajam amatam izvērtēšanu. Tajā tiek norādīts, ka darbiniece darba laikā nodarbojas nevis ar savu tiešo amata pienākumu pildīšanu, bet gan, izmantojot pašvaldības resursus, nodarbojas faktiski ar šī iedzīvotāja un viņa ģimenes morāli nepieņemamu un neētisku apsaukāšanu un vajāšanu. Iedzīvotājs aicina deputātus izvērtēt, vai šāda rīcība no ētikas un morāles viedokļa ir savienojama ar amata pildīšanu Ogres novada pašvaldībā.
Ņemot vērā minēto, tika sagatavots lēmumprojekts par Ogres novada pašvaldības Ētikas kodeksa projekta izstrādes darba grupas izveidi. Darba grupu vadīs un atbildīgais par ētikas kodeksa izstrādi būs Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis, vadītāja vietniece - izpilddirektora vietniece Dana Bārbale. Darba grupas locekļi būs deputāti Jānis Kaijaks (NA) un Atvars Lakstīgala (NA), Pencele, Personālvadības nodaļas vadītāja Antra Pūga, Ogres novada Kultūras centra vadītāja Elīna Aupe, Ogres Centrālās bibliotēkas vadītāja Jautrīte Mežjāne, Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Žvīgurs un Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Ancāns.
Darba grupas uzdevums ir izstrādāt Ogres novada pašvaldības ētikas kodeksu, nosakot principus un normas, kas saistošas Ogres novada pašvaldības darbiniekiem un amatpersonām atbilstoši viņu profesionālajiem pienākumiem pašvaldības darbā. Ētikas kodekss izstrādājams ne vēlāk kā līdz 2023.gada 30.augustam un iesniedzams apstiprināšanai Ogres novada pašvaldības domes sēdē.
Pirms balsojuma par lēmumprojektu deputātu starpā norisinājās diskusijas gan par to, kāpēc jau sagatavotais ētikas kodekss netika pievienots lēmumprojektam un izskatīts domes sēdē, gan arī kāpēc ir izveidots tieši šāds komisijas sastāvs.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) uzsvēra, ka pašreizējo ētikas kodeksu ir izstrādājuši četri deputāti, taču tā izstrādes procesā ir svarīgi iesaistīt sabiedrību, jo šajā gadījumā tieši iedzīvotāji ir iniciatori ētikas kodeksa ieviešanai. Helmanis esot sapratis, ka šajā gadījumā cieš gan tie iedzīvotāji, kuriem nākas saskarties ar pašvaldības darbiniekiem, kas nerīkojas cieņpilni, gan paši darbinieki, kas nevar ētiski uzvesties bez normatīviem aktiem, kuros noteikti ētiskas uzvedības principi.
"Cik man zināms, tieši biedrības, kas iesniedza iesniegumu par Ogres pašvaldības ētikas kodeksa izstrādes nepieciešamību, pārstāvji ir rīkojušies neētiski," piebilda Helmanis. Viņš aicināja atbalstīt šo lēmumprojektu, kas palīdzēs ievērot ētikas normas, norādīs darbiniekiem principus, kā citādi uzvesties ar darba kolēģiem un apkārtējiem cilvēkiem.
Deputātu starpā norisinājās arī diskusija par darba grupas sastāvu un dokumenta izstrādes termiņa saīsināšanu. Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš (NA) atzīmēja, ka ir noteikts šāds izstrādes termiņš, jo šis ir svarīgs dokuments, kuram nepieciešams arī juridiskais izvērtējums. Ja būs nepieciešams, tiks piesaistīti arī citu nozaru pārstāvji kā neatkarīgi eksperti. Kad šis dokuments būs izstrādāts, ar to tiks iepazīstināti gan deputāti, gan darbinieki, gan iedzīvotāji. Deputātiem būs iespēja izteikt savus priekšlikumus pirms tā galīgā varianta apstiprināšanas domes sēdē.
Viena no deputātēm, Ločmele, kura bija iesniegusi lēmumprojektu ar jau izstrādāto ētikas kodeksu, nobalsoja par šādas darba grupas izveidi, pret ko iebilda deputāts Āboltiņš. Taču Helmanis atzīmēja, ka nevienam deputātam nedrīkst pārmest viņa balsojumu, jo tas ir ētikas normu pārkāpums. Tas esot vēl viens pierādījums tam, ka šāds kodekss ir nepieciešams, jo palīdzēs risināt savstarpējās attiecības.
Pēc diskusijām domes deputātu vairākums atbalstīja sagatavoto lēmumprojektu par Ogres novada pašvaldības Ētikas kodeksa projekta izstrādes darba grupas izveidi, tās darba uzdevumu, kā arī lēmumprojektā noteikto termiņu - ne vēlāk kā līdz šā gada 30.augustam.
LETA jau ziņoja, ka februārī sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 300 paraksti par ētikas principu ievērošanu Ogres novada pašvaldībā, un attiecīgo iniciatīvu plānots iesniegt pašvaldībā. Iniciatīvu par ētisku Ogres novada pašvaldību rosinājusi Ogres novada Pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība, kura norāda, ka ētikas principu un normu ievērošana valsts pārvaldē nav katras valsts amatpersonas personīga lieta.
