"Bior" pārstāvji atzīmē, ka Rietumnīlas drudzis ir odu pārnēsāta infekcijas slimība, kas skar putnus un zirgus, retāk arī citas dzīvnieku sugas. Vīrusa saimnieks ir putni, taču ar to var inficēties arī cilvēki, tomēr infekcija neizplatās no cilvēka uz cilvēku.

Vairumā gadījumu Rietumnīlas vīruss izraisa vieglu akūta drudža saslimšanu - gripai līdzīgu slimību, savukārt retos gadījumos attīstās encefalīta simptomātika.

Putniem Rietumnīlas drudža infekcijas gaita un klīniskās pazīmes var būt dažādas - no vieglām, nespecifiskām klīniskajām pazīmēm, piemēram, vispārējs vājums, apetītes zudums, līdz nerioloģiskām pazīmēm, piemēram, koordinācijas traucējumi, kāju parēze vai lēkmes, kas var beigties ar nāvi.

Latvijai ģeogrāfiski tuvākie Rietumnīlas drudža gadījumi konstatēti Polijā.

"Bior" pārstāvji norāda, ka klimatisko pārmaiņu rezultātā infekcijas slimības un tās pārnēsājošie vektori no dienvidiem pamazām pārvietojas un izplatās arī uz mūsu platuma grādiem.

Par konstatēto infekcijas gadījumu "Bior" laboratorija ir informējusi Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), informē "Bior".

PVD atzīmē, ka Rietumnīlas drudzis ir zoonoze - vīrusa infekcija, ar kuru var saslimt gan dzīvnieki, gan cilvēki. Vīrusu pārnēsā odi, tostarp "C.modestus", kas ir sastopami arī Latvijā. Vīrusa saimnieki un galvenais vīrusa rezervuārs dabā ir savvaļas putni.

Rietumnīlas vīrusu pirmoreiz izolēja no drudža slimnieces asinīm Ugandā, Rietumnīlas apgabalā 1937.gadā.

Rietumnīlas vīruss ir endēmisks (sastopams pastāvīgi populācijā) dažādos pasaules reģionos un valstīs, piemēram, Āfrikā, Izraēlā, Turcijas rietumos, Tuvajos Austrumos, Indijā, Ziemeļamerikā un Centrālamerikā.

Eiropā katru gadu tiek ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kā arī par sezonāliem uzliesmojumiem Dienvideiropas, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs, norāda PVD.

Lai pasargātu novietnes no dažādu dzīvnieku infekcijas slimību, tostarp zoonožu slimību, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, ievazāšanas, ir stingri jāievēro biodrošības prasības, uzsver PVD.