Dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka ar katru gadu pieaug laiks, ko ik dienas jaunieši pavada internetā. Tā, piemēram, nesen Polijā veiktas aptaujas rezultāti rāda, ka jaunieši internetā pavada vidēji 5 stundas un 36 minūtes dienā. Salīdzinājumam – 2020. gadā tās bija 4 stundas un 50 minūtes. Visvairāk laika jaunieši pavada sociālajos tīklos. Zīmīgi, ka vecums, kurā bērni iegūst savu pirmo tālruni ar piekļuvi internetam, ir 8 gadi un 5 mēneši.
Ar interneta lietošanu saistītie riski pieaug
Jauno tehnoloģiju, īpaši mākslīgā intelekta, straujā attīstība veicina arvien jaunu dezinformācijas satura un manipulācijas paņēmienu radīšanu, nekontrolēta vecumam neatbilstoša satura izplatīšanos bērnu auditorijai, lielākas iespējas izsekot un analizēt interneta lietotāju uzvedību un aizvien izsmalcinātākus kiberuzbrukumu veidus. Tas apdraud ne vien sabiedrības stabilitāti un labklājību, bet arī jauniešu drošību. Vienīgais veids, kā to mainīt, ir izglītošana. Lietas labā daudz var darīt vecāki.
Pirmais, kas jāzina ikvienam pusaudzim – visu sociālo mediju platformu pamatā ir noteikti algoritmi, kas piedāvā katra interneta lietotāja interesēm un skatījumu vēsturei atbilstošu atlasītu saturu.Tādējādi gan sociālo mediju platformās, gan ārpus tām viegli var izplatīties nepatiesa informācija, dažādas sazvērestības teorijas un dezinformācija. Īpaši tad, ja paši lietotāji neziņo platformas administrācijai par šādiem gadījumiem.
Otrkārt, ikvienam jaunietim būtu jāzina, ar kādiem riskiem var nākties saskarties sociālajos tīklos un kā rīkoties, lai pasargātu sevi katrā no gadījumiem. Īpaši jāizceļ emocionāla pazemošana, privātuma pārkāpumi, saziņa ar svešām personām.Tāpat ir jāizstāsta par viltus ziņām, dezinformāciju un krāpšanu. Bērniem ir arī jāzina risinājumi, ko piedāvā sociālie tīkli, lai pasargātu sevi. Pats pamats būtu drošas paroles un divpakāpju autentifikācija, iespējas ziņot un bloķēt lietotājus, pareizu privātuma iestatījumu izvēle.
Treškārt, būtiska prasme, kas noderēs ikvienam jaunietim, ir spēja domāt kritiski. Jāpaskaidro, ka kritiskā domāšana ir veids, kā mēs iepazīstamies ar informāciju, analizējot to un tad izdarot secinājumus. Ir skaidrs, ka kritiskās domāšanas pamatā ir visaptveroša mediju izglītība, kas tiek īstenota jau no mazotnes. Ar kritisko domāšanu ir saistīta māka nošķirt viedokli no fakta. Bērniem ir jāmāca kritiski izvērtēt katru ziņu, ierakstu vai video sociālo mediju platformās, jo īpaši tās, kas nenāk no uzticamiem ziņu avotiem. Ir jāizlasa ziņas saturs un jāsaprot, vai foto/video materiāls ir domāts kā pierādījums vai ilustrācija. Ja materiāls izmantots kā pierādījums, ieteicams pārbaudīt, vai šī ziņa redzama arī citos medijos, kurus var uzskatīt par uzticamiem. Kā arī jāpārliecinās, vai izmantotā fotogrāfija vai video nav kopēti no pavisam cita avota par citu notikumu, vai varbūt tas ir dziļviltojums.
Vecākiem plašas iespējas un noderīgi rīki
Savu bērnu izglītošanā daudz lietas labā var paveikt paši vecāki, tomēr ir saprotams, ka daudziem trūkst nepieciešamo zināšanu. Daudz informācijas var atrast Drossinternets.lv mājas lapā, taču vērts izstāstīt par nesen klajā nākušiem metodiskajiem materiāliem par efektīvu un drošu digitālās telpas izmantošanu, kā arī patērētā tiešsaistes satura kritisku analīzi. Tie tapuši projekta “Make it clear ‒ jauniešu izglītošana pret dezinformāciju tiešsaistē” ievaros, sadarbojoties vairākām nevalstiskajām organizācijām ar ilgstošu pieredzi mediju izglītības un bērnu aizsardzības tiešsaistē jomā. Projekta digitālie materiāli ir paredzēti darbam ar jauniešiem vecumā no 11 līdz 17 gadiem, tāpēc aicinu vecākus izmantot tos, lai kopā ar bērniem apgūtu zināšanas par tādām tēmām kā digitālā pilsoniskā līdzdalība, dezinformācija, konteksta izprašana, atbildīga tiešsaistes satura koplietošana un izpratne par mediju lomu. Projekta tīmekļa vietnē ir pieejami mācību moduļi 11‒17 gadus veciem jauniešiem, kā arī galda spēle “Digitālie prātnieki”, kas septembrī tika izplatīta uz visām skolām Latvijā. Materiāli un plašāka informācija pieejama šeit.
