"Valsts un valdības vārdā paldies Kanādai - jūs turat solījumus un pildāt apņemšanās. Kanāda pirms sešiem gadiem apņēmās izveidot un vadīt NATO spēku kaujas grupu Latvijā, un šodien tā ir realitāte - kaujasspējīga vienība bataljona izmērā, kurā iekļāvušies 11 dažādu NATO dalībvalstu karavīri," Kanādas premjerministram pauda K.Kariņš.

Ministru prezidents atgādināja, ka pirms gada NATO samitā Madridē tika kopīgi lemts par kaujas grupas stiprināšanu, NATO spēkiem Austrumu flanga valstīs pieaugot līdz kaujasspējīgai brigādei. 10.jūlijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministres parakstīja vienošanos, kā to sasniegt trīs gadu laikā.

"No Latvijas puses turpināsim ieguldījumus aizsardzības spēju stiprināšanā; nesen darbību ir uzsācis valsts aizsardzības dienests. Mēs veidojam jaunu militāro poligonu Sēlijā, kas varēs uzņemt krietni lielāku karavīru skaitu. Mēs plānojam iegādāties papildus gaisa un krasta aizsardzības sistēmas un tālās darbības raķešu artilēriju. Mēs turpināsim šos ieguldījumus, lai stiprinātu sevi un spētu aizvien labāk sadarboties ar Kanādu un visiem pārējiem Latvijā dislocētajiem sabiedroto karavīriem," norādīja K.Kariņš.

"Vēsture parāda, ka neviena valsts nav tik spēcīga kā tad, kad tā apvieno spēkus ar citām valstīm. Katra valsts ir tik spēcīga, cik tās sabiedrotie. Latvijas sabiedrotie, Kanāda un citas NATO dalībvalstis pārstāv spēcīgāko militāro aliansi pasaulē. Mēs kopīgiem spēkiem turpināsim stiprināt NATO, nodrošinot Baltijas valstu, visa Ziemeļatlantijas reģiona mieru un stabilitāti, ļaujot mūsu sabiedrībām turpināt attīstīties," uzsvēra Ministru prezidents.

K.Kariņš arī uzsvēra Latvijas un Kanādas vienoto nostāju attiecībā uz atbalstu Ukrainai, kas turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams, līdz tā gūs uzvaru karā, ko pret to turpina īstenot Krievija.