Ziņojums ir publiski pieejams. Pēdējā ziņojuma blokā katram ir iespējams detalizēti iepazīties ar apjomīgo īstenojamo pasākumu piedāvājumiem, kādus saredz ministrijas. Izcelti ir iespējamie pasākumi, kas veicinātu bērnu ienākšanu ģimenē, nostiprinātu kvalitatīvu dzīves vidi ģimenēm, kā arī veicinātu plānveida iedzīvotāju migrāciju un remigrāciju. Kopumā minēti ir turpat 100 dažādi pasākumi, ko varētu īstenot bērnu un vecāku atbalstam, veselības aprūpē, mājokļu pieejamībā, remigrācijas jomā. Ziņojumā pie pasākumiem norādītas atbildīgās un līdzatbildīgās valsts iestādes, tomēr nav precīzu datu par konkrētām finansu pozīcijām. Lielākoties norādīts, ka “nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta”. 5. novembra rītā Demogrāfiskās lietu padomes sēdē Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadībā šis ziņojuma projekts tiks izskatīts.

Demogrāfija uzlūkojama plašāk

Speciālisti norāda, ka demogrāfiskās pārmaiņas notiek visā Eiropā un galvenie izaicinājumi saistībā ar esošo demogrāfisko situāciju ir dzimstības samazināšanās un negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, ilgtermiņā negatīva iedzīvotāju migrācija un vidējā mūža ilguma palielināšanās, kas veicina sabiedrības novecošanos un demogrāfiskās slodzes palielināšanos.

Kopš 1990. gada, kad bija vislielākais Latvijā reģistrētais iedzīvotāju skaits (2 668 140), līdz 2024. gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 796 tūkstošiem.

Kā zināms, valdības Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas 2024. gada 16. janvāra sēdē tika panākta vienošanās, ka nepieciešama turpmāka nozaru ministriju iesaiste kopējās valsts demogrāfijas politikas izstrādē un īstenošanā. Savukārt Demogrāfisko lietu padomes 2024. gada 7. februāra sēdē tika nolemts pāriet no šaurākas izpratnes par demogrāfiju uz plašāku.

Piemēram, ja netiks pievērsta uzmanība demogrāfiskajām pārmaiņām, tās var vēl vairāk saasināt darbaspēka trūkumu, radot vājos punktus ekonomikā. Tostarp, sabiedrības novecošanās ietekmē publiskā sektora budžetu. Sabiedrībai novecojot, nelielam nodarbināto skaitam nāksies nodrošināt pensiju izmaksas lielam pensionāru skaitam, kā arī nodrošināt veselības un ilgtermiņa aprūpes vajadzības. Tādēļ, kā informē ziņojuma autori, ES līmenī tiek uzsvērta nepieciešamība pēc iespējas pilnīgāk izmantot sava darbaspēka potenciālu.

Jādomā tomēr par ģimenēm

Dokumentā uzsvērts, ka pasākumi, kas vērsti tikai uz dzimstības veicināšanu, nerisinās demogrāfiskās situācijas problēmas Latvijā. Tomēr īstenojot nepieciešamos valsts atbalsta politikas pasākumus “vienlaikus ir nepieciešama ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā un politika, kas nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu.”

Ziņojuma autori uzsver, ka, lai gan izvēli dzemdēt bērnus, izdara katrs pats, tomēr dzīves kvalitāte, aprūpes un mājokļa pieejamība, kā arī darba iespējas un pienācīgi ienākumi var ietekmēt šīs izvēles. Jaunieši arvien biežāk atliek lēmumu par ģimenes veidošanu vai ierobežo tās lielumu. Tomēr daudzi no viņiem, jo īpaši augsti izglītotas sievietes, norāda, ka vēlētos vairāk bērnu, nekā viņām ir. Galvenie elementi, kas izskaidro atšķirību starp faktisko un vēlamo ģimenes lielumu, ir grūtības saskaņot darba un aprūpes pienākumus un pastāvīgā dzimumu nelīdztiesība, kā arī ekonomiskā un sociālā nedrošība, kas saistīta ar nodarbinātības iespējām, dzīves un mājokļa dārdzību.

Ziņojuma autori arī norāda, ka, analizējot gan ģimeņu dzīves kvalitāti, gan arī dzimstības rādītāju ietekmējošos faktorus Latvijā, ir veikta virkne dažādu pētījumu. Un tie apliecina, ka nav viena noteicošā faktora, kas varētu būtiski mainīt valsts demogrāfisko situāciju.

Konstatētie iemesli, kas var pozitīvi ietekmēt lēmuma pieņemšanu par bērna ienākšanu ģimenē - ekonomiskā stabilitāte un drošības sajūta, kas saistīta ar abu vecāku nodarbinātības situāciju un iespēju saskaņot ģimenes un darba dzīvi, partnerattiecību stabilitāte, iepriekšējās grūtniecības, dzemdību un bērnu audzināšanas pieredze.

Topošajiem vecākiem būtiska ir "stabilitāte", esošās situācijas nepasliktināšanas. Tautas aataudzi arī ietekmē faktori - stabili ienākumi, pieejams piemērots mājoklis un iespēja saskaņot ģimenes un darba dzīvi.  Valsts sniegtais atbalsts var kalpot kā papildus motivators. Tomēr, kā konstatēts, tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāji apmierināti ar valsts un pašvaldību sniegto atbalstu.

Informatīvajā dokumentā aprakstīts, ka par prioritāti līdz šim atzīti šādi pasākumi – 

• pirmā bērna pozitīvās pieredzes stiprināšana, veicinot katra nākamā bērna ienākšanu ģimenē;
• pasākumu ģimenes kā vērtības stiprināšanas sabiedrībā īstenošana;
• mājokļu pieejamības nodrošināšana;
• kvalitatīvu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstība;
• bērna veselības aprūpes pieejamība;
• pasākumu darba un ģimenes dzīves apvienošanai īstenošana;

Informācija –

• Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.
• 2023. gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni – par 1 464 bērniem jeb 9,2 % mazāk nekā 2022. gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021. gadā.
• 2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju – par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada.
• Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1 %.
• Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,1 gadi. Reģionos tas ir robežās no 42,3 gadiem Rīgā līdz 45,5 gadiem Latgalē.
• Pērn valstī dzīvoja 1,307 miljoni jeb 69,8 % pilsētu iedzīvotāju un 565 tūkstoši jeb 30,2 % lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvo gandrīz puse (45,9 %) valsts iedzīvotāju.
• Saskaņā ar CSP datiem 2023. gadā 27,7 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 6,2 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,1 % – pāri ar diviem bērniem, 2,1 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,6 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem.

Ar Informatīvo ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību katrs var iepazīties un komentēt šeit - https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/11a90624-b17e-4551-a101-acf17d698679