Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija ieteikusi lietot sieviešu dzimtes formu, uzsverot, ka:

1) atveidojot procesu nosaukumus latviešu valodā, priekšroka būtu dodama siev.dz. formai („atnākšana”, „gaidīšana” u.tml.);

2) abstrakti jēdzieni parasti tiek apzīmēti ar siev.dz. vārdu.

Arī Valsts valodas centrs uzsver šo skaidrojumu = 

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu - advente, sniedzot šādu pamatojumu: „..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums „atnākšana", kas latīniski ir „adventus". Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes." (Terminoloģijas Jaunumi. 2003. Nr. 5/6. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.)

J.Endzelīns ieviesa ar vīriešu dzimtes galotni

Savukārt, Teoloģijas terminoloģijas apakškomisijas locekļi izsekoja termina lietojumam līdz pat 17.-18.gs. teoloģiskajai literatūrai. Un galvenais secinājums, ka termins vēsturiski lietots pamīšus – gan siev.dz. „Advente”, gan vīr.dz. „Advents”. Apkopodama gan valodnieciskos, gan ārpus valodnieciskos argumentus, Teoloģiskās terminoloģijas apakškomisija nosliecās par labu vīr.dz. formas „Advents” lietojumam, jo:

1)      kopš 1923.gada termins stabili ieviesies latviešu valodā, pēc valodnieka J.Endzelīna ieteikuma (latīņu val. vārdi ar galotni – us latv. valodā tiek atveidoti ar galotni – s);

2)      J. Endzelīns aizrādījis: „Laiks priekš  ziemassvētkiem (4 nedēļas) saucamas nevis „advente” vai „atvente”, bet advents, ģen. adventa (no lat. adventus – „atnākšana”).”

3)      termins „Advents” tiek lietots arī mūsdienu pareizrakstības vārdnīcās (piem., apgādu „Jumava” un „Avots” izdevumos);

4)      garāku procesu apzīmējumiem ir pieļaujams arī vīr.dz. vārds; procesu apzīmējums tikai vīr.dz. nav konsekvents (piem. „gavēnis” vīr.dz.);

5)      vārdkopas „Adventa laiks”, „Adventa vainags” ir labskanīgākas (asonanse) utt.

Šķiet, ka reliģiskajā vidē arī biežāk tiek lietota šī termina vīr.dz. forma, kas arī būtu ieteicama, taču no filoloģiskā viedokļa ir akceptējamas abas formas. (Teoloģijas žurnāls, 2, 2008, 59.lpp.)

Plašāk lieto tomēr sieviešu dzimtes galotni

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā sniegtajā skaidrojumā teikts - tas ir laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim. Cilme ir no latīņu adventus 'atnākšana'. Tā kā šim vārdam pamatā ir latīņu adventum, gramatiski pareizākā būtu vīriešu dzimtes forma -  advents, taču nav nepareizi lietot arī sieviešu dzimtes formu advente.

Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, savukārt, skaidrots šādi - 

Advente[< lat. adventus ‘atnākšana, parādīšanās’]

a. advent

v. Advent

Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem — no baznīcas gada sākuma, t. i., 1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī. Adventē kristieši gatavojas Kristus dzimšanas svētku svinēšanai, pieminot viņa cilvēktapšanas nozīmi. Adventes laikā tiek pieminēta arī Kristus otrā atnākšana uz tiesu laiku beigās.

Praksē termins lietots arī vīriešu dzimtes formā. Pamatot kā pareizas var abas formas, tomēr latviešu valodā vienotai lietošanai pareizrakstības vārdnīcās ir ieteikta sieviešu dzimtes forma, kas plaši izplatīta tautas valodā (Adventes svētdiena, Adventes sprediķis, «Adventes Vēstnesis») un 87 % lietojumu konstatēta arī Lursoft datubāzē.