Domu, ka šobrīd demogrāfijas krīzes situācijā būtu nepieciešama viena atbildīgā persona, - viens vārds un uzvārds, kas spētu apvienot visas ministrijas veicamo darbu sarakstā, atbalsta studijā aicinātais Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS). “Tas pats stāsts, kas ir RailBalticā koordinēšanas jautājumā, tas pats šeit – nav atbildīgās personas vārda, tāpēc redzam futbolu, bet kad beigās nonākam pie budžeta, neviens negrib atbildēt. Demogrāfija nav vienas ministrijas ietvaros, tāpēc šis ir ļoti labs priekšlikums – ir jābūt vienam konkrētam cilvēkam. Citādāk nebūs rezultāta,” tā deputāts.
Uz šo Ministru prezidentes parlamentārās sekretāres Karīnas Plokas ("Jaunā Vienotība") atbilde bija īsa un lakoniska – “Pagaidām demogrāfijas lietu ministrs nav dienas kārtībā…”
Attēls - ekrānšāviņš no 19. marta LTV diskusiju raidījuma "Kas notiek Latvijā?"
Ne jau pensionāri ir tie trūcīgākie
Demogrāfija īpaši pēdējos mēnešos ir pietuvināta valsts rīcībpolitikas prioritāšu augšgalā. Proti, nu jau tā valdības līmenī tiek izcelta līdzās pirmajai un galvenajai prioritātei – drošībai. Tas notiek vienlaicīgi ar aizvien jauniem un šokējošiem antirekordu zemajiem skaitļiem dzimstības līknē. Premjere Evika Siliņa jau nākamnedēļ, ceturtdien, 27. martā sasauc Demogrāfijas lietu padomes sēdi.
“Ir tas bēdīgi slavenais teiciens – naudas nav, bet jūs tur turaties. Tas ir par to, kā šajā ziņojumā paredzēts jau šogad kādus pasākumus īstenot, tomēr tur skaidri atklājas, ka budžetā nekādu papildus līdzekļu nav. Ir neformāla informācija, ka ministrijām ir uzdevums no esošajām aktivitātēm parādīt, ko mēs varētu palikt zem demogrāfijas, lai pateiktu, ka mēs darbojamies. Pa lielam viss notiek, kā līdz šim, bet mēs to prezentējam, kā pasākumu plānu,” savu vērtējumu ieskicē K.Herbsts. Tam, ka minētajos plānos nav aprēķināts, cik šīs iniciatīvas izmaksā, piekrīt demogrāfe Zane Vārpiņa. Viņa pauž bažas, ka brīdī, kad “tiks pielikts pretī nepieciešamais skaitlis, tad atbilde būs tāda – mums ir citas prioritātes, piemēram, drošība, kur arī vajag papildfinansējumu.”
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS). Attēls - ekrānšāviņš no 19. marta LTV diskusiju raidījuma "Kas notiek Latvijā?"
Divas nedēļas amatā esošais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks norāda, ka “iepriekš ministrijas dzīvoja katra savu dzīvi, bet tagad, kad ir pieejas maiņa, katrā no 14 ministrijām pastāv šis izveidotais kopējais plāns. Es kā ministrs esmu gatavs šo plānu turēt. Pabalsti ir tikai viens no rīkiem, kā uzlabot situāciju."
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībai (LDGA) prioritārie virzieni izkristalizējušies divi – “dzimstības veicināšana un nabadzības risku attālināšana tad, ja ģimenē ienāk pirmais vai nākamais bērns.”
LDGA atgādina, ka mājsaimniecības, kurās ir vientuļais vecāks ar diviem un vairāk bērniem, ir visnabadzīgākās ar viszemākajiem vidējiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Otra zemākā ir divu vecāku un trīs un vairāk daudzbērnu ģimenes. Tikai pēc tam nāk pensionāri. Tādēļ šobrīd tieši daudzbērnu ģimenes un viena vecāka ģimenes ir viszemāko labklājības līmeni. Tādēļ būtiski ir trīs veidu atbalsti - nodokļu atlaides, pabalsti un bezmaksas pakalpojumu atbalsts.
Tas būtu nepieciešams ģimenēs, kur uz vienu strādājošo ir vairāk nekā viens apgādājams bērns.
Ģimene vairs nav moderni
Pērn piedzimuši par 20% mazāk bērnu, kā ticis prognozēts. Demogrāfe Zane Vārpiņa atzīst, ka ne Latvijas demogrāfijas pētnieki, ne ārvalstu nespēj atrast īsto vienīgo skaidrojumu, kāpēc dzimst arvien mazāk bērnu. Ietekmējošie faktori ir gan atbalsta sistēma, gan ekonomika, gan drošības situācija, tomēr “nevienam nav konkrēta atbilde, un mēs pat nevaram pateikt, kas būtu jādara. Mums ir tikai virzieni, uz ko varam vairāk skatīties.”
Uz to Asociācijas “Ģimene” pārstāvis atgādina par LU kāda pētījuma datiem, kas apliecina, ka Eiropā ģimene ar bērniem - vienkārši vairs nav moderni.
“2004. gadā tika veikta aptauja starp jauniešiem un studentiem par viņu vērtību prioritātēm. Ģimene un bērni viņiem bija 3. vietā. 2023. gadā šī prioritāte ir nokļuvusi - 22. vietā! Prioritāte šodien ir viedokļu brīvība, dzīves baudīšana un tamlīdzīgi. Tieši šo aspektu līdzās pabalstiem nevar aizmirst,” uzsver K.Herbsts un rezumē, ka jauniešos nepieciešams veicināt izpratni par ģimeni kā vērtību.
Attēls - ekrānšāviņš no 19. marta LTV diskusiju raidījuma "Kas notiek Latvijā?"
Diskusijas dalībnieku lakoniski praktiskie ieteikumi nākamnedēļ ceturtdien, 27. martā, plānotajai Demogrāfijas lietu padomei - kas būtu jāīsteno, izvērtējot prioritāros uzdevumus, lai pēc kāda laika nebūtu jāatgriežas atkārtoti diskusijas sākumpunktā?
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība - “Finanšu ministrijai jāapzinās, ka viņa nav nozares politikas veidotāja, tā nedrīkst izteikt viedokli, kas ir vai nav efektīvi nozarē, ko darīt vai ko nedarīt. Līdz šim tā arī bijis, ka viņi atnāk un pasaka, kā kam ir jābūt, ka šis strādā vai tas nestrādā. Tā nav viņu darīšana, jo viņi nav eksperti.”
Asociācijas "Ģimene" valdes loceklis Kaspars Herbsts – “Kamēr nebūs cilvēks ar vārdu, kurš ir atbildīgs, kamēr nebūs politiskā griba un politiskais spēks, kam deg acis par demogrāfijas politiku, tikmēr stāvēsim uz vietas un klibosim. Koalīcijas partijām līdz šim tā nav bijusi prioritāte, tikai tagad, kad esam nonākuši pie krīzes, mēs to izvirzām.
Demogrāfe Zane Vārpiņa – “Mums būtu jārunā arī par to, kas notiek ar esošajiem vecākā gada gājuma iedzīvotājiem, kā viņus noturēt darba tirgū un lai viņi būtu pietiekami veseli un ilgāk būtu fiziski un ekonomiski aktīvi. Tas atvieglotu darba tirgu un būtu vairāk līdzekļu prioritātēm. Mums Eiropā ir viszemākais veselīgas dzīves ilgums. Tas norāda uz to, ka ir daļa no iedzīvotājiem, kas nespēj pilnvērtīgi piedalīties procesos.
Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) – “Es ieteiktu nolemt, ka tas nav vienas labklājības ministrijas jautājums. Ja pateikts, ka prioritāte ir drošība un to skatāmies no visu ministriju viedokļa, tad tāpat ilgtermiņā arī ģimenes ir prioritāte. Es piekrītu, ka ir jābūt vārdam, uzvārdam, kam ir autoritāte un iespējas. Tas būtu cilvēks, kas var koordinēt jautājumus starp ministrijām. Nevar būt tā, ka tikai vienam ministram šī ir prioritāte, turklāt te nevar būt politiskā konkurence.
Bijušais Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks (NA) – “Pirmajā virsrakstā jau ir jābūt, ka tas ir drošības un valsts pastāvēšanas jautājums. Tuvāko septiņu gadu laikā ir realizējams plāns, katru gadu tam ir jāparedz finansējums, pirmajā gadā 150 miljoni, tad katru gadu ap 100 miljoniem līdzās, lai var realizēt programmas."
Reinis Uzulnieks, labklājības ministrs (ZZS)– “Šeit nav politiskā konkurence, demogrāfijai tiešām ir jābūt prioritātei. Es gribētu, lai konkrēti noliekam, piemēram, piecus darbus un virzienus, kuros arī ejam – cik pabalstiem, mājokļu jautājumam, veselībai un citiem."
Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karīna Ploka (JV) - "Jau šobrīd šo par prioritāti ir nolikusi premjere, iekļaujot to savā 4x4 plānā un sasaucot Demogrāfijas lietu padomi. Šobrīd valsts budžeta veidošanas process ir pašā sākumā, līdz ar to es negribētu apgalvot, ka nākamnedēļ varam nolemt, ka varam 150 miljonus nākamgad novirzīt pabalstiem. Šī ir nolikta par prioritāti, ir skaidrs, ka paralēli aizsardzībai būs jāstrādā pie tā, kādus demogrāfijas pasākumus mēs nākamgad varam ieviest.
