“Mēs novērtējam prezidenta labo gribu un atzinumu, ka demogrāfijas krīzes risināšana ir viena no prioritātēm. Prezidents to saredz kā ilgtermiņa pasākumu kopumu, kurā viens no pirmajiem reālistiskajiem mērķiem ir dzimstības krituma sabremzēšana. Protams, mēs nevaram sagaidīt tūlītēju izrāvienu no šīs bedres, bet varam par mērķi uzstādīt – krīzes apturēšanu,” pēc tikšanās ar prezidentu pauž jurists, biedrības pārstāvis Kaspars Herbsts. Viņš sarunā atklājis arī šā brīža vienu no bažām – lai demogrāfijas jautājuma risināšana “nepaliek tikai politiķu runās, bet lai ir mehānismi un ilgtermiņa mērķi, kas paliek arī tad, kad mainās partijas”.

K.Herbsts min, ka veiksmīgs sarunas punkts bijis biedrības ierosinājums jau šovasar lūkoties Eiropas daudzgadu budžeta sarunu virzienā un censties Latvijai rast konkrētas pozīcijas, lai šajās sarunās varētu piedalīties un izteikt Eiropas Komisijai pieprasījumu budžeta līdzekļiem, ko novirzīt konkrēti demogrāfijas jomas stiprināšanā. “Prezidents norādīja, ka visreālistiskāk ir šo jautājumu saistīt ar mātes un bērna veselības jautājumiem, tas būtu virziens, kurā strādāt – veselības pakalpojumu pieejamība bērnam un bērna mātei. Arī tas var ietekmēt demogrāfiju ilgtermiņā,” tā K.Herbsts.

Uzņēmējs, biedrības pārstāvis Andars Ignacs uzsver notikušās sarunas reālistisko virzību. “Prezidents netic vienai brīnumnūjiņai problēmu atrisināšanā, bet norāda, ka ir jākombinē dažādas sfēras, tehnoloģijas un pieejas. Viena no tām, par ko minējām ir arī ekonomikas virzīšanas procesiem, kas ir būtiski. Prezidents atzina, ka pēdējos divdesmit gadus nav vērojama konsekventa augšupeja šajā jomā. Protams, mēs visi saprotam šā brīža īstermiņa vajadzību – šo te drošības aspektu valstij. Tomēr tam līdzās visi saprotam, ka, ja nebūs pozitīvas demogrāfijas, nebūs arī, ko sargāt,” tā A.Ignacs.

Biedrības pārstāvji norāda, ka tikšanās reizē kopīgais punkts, kur abas puses bija vienisprātis, bija pabalstu uzlabošanas jautājums. “Labklājības ministrija jau izstrādājusi piedāvājumus, tagad skatīsimies, kā tie tiks ieviesti dzīvē, bet kopumā tie izskatās interesanti ģimenēm un būs vairāk pietuvināti mūsdienu realitātei. Žēl, ka aspekts par atsevišķo ministriju un ministru atduras pret birokrātijas mazināšanas pasākumiem. No vienas puses to var saprast, bet ideju apmaiņā pārrunājām, kā vēl to varētu realizēt, neveidojot papildus ministriju. Mēs uzsveram, ka amatpersona, no kā prasīt atbildību ir ļoti būtiska. Piedaloties vairākās ar demogrāfiju saistītās sēdēs, mēs redzam, cik ļoti šis jautājums ir izpludināts. Dzirdam, ka demogrāfija nav tikai dzimstība, bet tā skar katru sfēru. Jā, skar, bet šobrīd iztrūkst konkrēts vārds un uzvārds, no kā varam prasīt atbildību. Ja atbildīgi ir visi, tad beigās atbildīgs nav neviens,” tā biedrības vadītājs R.Kostigovs, uzsverot, ka tieši atbildības aspekts ir izšķirošs. Prezidents nav noliedzis, ka doma par konkrētu cilvēku ar politisko atbildību ir pareiza un kā iespējamo risinājumu izteica, piemēram, kāda ministra biedra posteņa izveidi.

Biedrības vadītājs uzsver – “Aicinu turpināt vērot un vērtēt valdības darbu attiecībā uz šo demogrāfijas jautājumu virzību.”