Tomēr darba ņēmēju vidū šis viedoklis ir mazāk izplatīts – tikai 28% piekrīt, ka svešvalodu prasības vienmēr ir pamatotas. Vienlaikus 24% darba devēju atzīst, ka svešvalodu prasības ne vienmēr atbilst konkrētā amata reālajām vajadzībām.

Katrs sestais jeb 17% darba ņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā viņiem ir atteikts darbs/amata pozīcija nepietiekamo svešvalodu zināšanu dēļ, kas nebija saistītas ar tiešajiem darba pienākumiem. Toties 11% jeb katrs desmitais darba ņēmējs apgalvo, ka lai arī viņus personīgi  tas nav ietekmējis, pazīst cilvēku, kurš ir saskāries ar līdzīgu situāciju.

Aptauja atklāj, ka angļu valoda ir pieprasītākā svešvaloda darba sludinājumos Latvijā – to norāda vairāk nekā 54% darba devēju. Otrajā vietā ierindojas krievu valoda, kuru par būtisku uzskata 30% aptaujāto. Citas svešvalodas, piemēram, vācu, franču un zviedru tiek pieprasītas daudz retāk. Tomēr darba ņēmēji uzskata, ka gan angļu, gan krievu valodas bieži vien tiek pieprasītas arī nepamatoti, kas var radīt barjeras darba meklētājiem.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 39% darba devēju uzskata, ka svešvalodu prasības viņu uzņēmumos daļēji ierobežo potenciālo kandidātu loku, savukārt 16% atzīst, ka šīs prasības ievērojami sašaurina iespējamo darbinieku skaitu. Kopumā 52% darba devēju atzīst, ka augstas svešvalodu prasības var ierobežot kandidātu pieejamību, un 17% norāda, ka tas var veicināt diskrimināciju pret vietējiem darba meklētājiem.