Īpašs akcents- pagastu vides sakopšana

Pilsētvides plānotājiem ir cieša sadarbība ar Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres komunikācijas" ainavu būvtehniķi Ivetu Vjaksi. Pilsētvides zaļās zonas un apstādījumu uzturēšanā lielu iegūldījumu sniedz arī pagasta cilvēki, kas palīdz stādīt un rūpēties par apstādījumiem.

Protams, liels darbs tiek ieguldīts pilsētas centru izdaiļošanā, jo tie, savā ziņā, ir pilsētas ‘sejas’, rūpējoties, lai tas vienmēr būtu krāšņš, un tajā ziedētu dekoratīvie augi un puķes krāsu daudzveidībā. Vienlaikus tiek attīstīti arī pagastu vide ārpus pilsētas centra, lai visiem novada iedzīvotājiem ir skaista un sakopta apkārtne. Sandra Pudāne atklāj, ka šobrīd tiek rīkoti īapši braucieni uz Ogres novada pagastiem, lai iegūtu plašāku priekštatu par esošās vides izskatu, un plānotu to turpmāko attīstību. Vides dizainere atzīst, ka turpmāk tieši Ogres novada pagastu vides sakopšana būs prioritāte, domājot par plašāku darba lauku vides sakopšanā, lai nenotiktu koncentrēšanās tikai uz pilsētu centriem.

Pavasara pirmajos mēnešos pilsētas puķu dobēs tiks stādīti vairāki daudzgadīgie augi, kā piemēram, sniegpulkstenīši, savvaļas cīrulīši un sīpolpuķes, kuras katru sezonu nav jārok āra un jāpārstāda, kas ieekonomētu darba spēku un resursus.

Dabiskā ainava

Katrai pilsētai un pagastam ir savas prasības un lielums, taču dizaineriem ir vēlēšanās, lai pilsētu nomales un rajoni neizpaliktu bez košuma un apbrīnas. S. Pudāne min, ka viņai ļoti rūp dabiskās vides saglabāšana, un Ogrei ir paveicies ar plašu dabisko vidi, tāpēc to būtu vajadzīgs īpaši izcelt. Ogres pilsētai ir raksturīgi priežu sili. “Koki ir un būs,” sola Ogres vides dizainere. Ainavu arhitekte uzskata, ka tik dižas priedes kā Ogrē ir reti kur sastopamas, it īpaši izceļams ir dižpriežu skaits – “gribētos teikt”, ka tik liels tas nav nevienā citā Latvijas pilsētā.

Liela problēma, atzīst Sandra Pudāne, ir daudzīvokļu māju pagalmi, kur nepieciešams veikt apkopšanas darbus un atjaunot krūmu stādījumus. Ejot garām, var redzēt, ka kaut kas kādreiz ir bijis, taču šobrīd krūmi tiek tikai apgriezti. Puķu dobēs augi tiek izvēlēti atbilstoši sezonai – katrā sezonā tiek stādītas tai laikam raksturīgas puķes, lai ziedēšana turpinātos visu gada silto laiku.

Tāpat Ogres novadā vērtība un bagātība ir vairāku upju krasti. Sandra Pudāne uzskata, ka liels darbs ir jāiegulda upju krastu nostiprināšanā un dabas saglabāšanā.

Kas vēl aktuāls pilsētvides plānošanā?

Latvijā un citās Eiropas pilsētās ir parādījušas jaunas tendences pilsētvides zaļajās zonās, piemēram, veidot dabiskas ainavas (izmantot vietējos augus un akmeņus, lai radītu dabisku un harmonisku vidi), pielāgošanās klimata pārmaiņām (izmantot augu sugas, kas ir vairāk izturīgas pret sausumu un karstumu, kas šobrīd Latvijas teritrijā ir sastopams biežāk), kā arī bioloģiskās daudzveidības veicināšana (stādot vietējos augus, kas piesaista attiecīgā biotopa kukaiņus un putnus).

Foto: Pixabay

Koplietošanas dārzi

Aizvien izplatītāki arī kļūst koplietojamie dārzi, kuros iedzīvotāji kopīgi apstrādā un kopj dārzu. Tie atrodas pilsētu teritorijās un ir izveidoti, lai cilvēkiem dotu iespēju audzēt savus augļus, dārzeņus un ziedus. Šie dārzi ir atvērti kopīgai lietošanai un lielisks papildinājums daudzdzīvokļu māju teritorijās esošajiem bērnu rotaļu laukumiem, piknika zonām, klusajām un aktīvajām atpūtas zonām. Iekārtojot ziedošas puķu vai zaļojošu stādu dobes un kastes, tiek veicināta arī bioloģiskā daudzveidība, kas īpaši svarīga pilsētvidē.

Vertikālie dārzi

Ja ir vietas ierobežojums, tad palīdz inovatīvie vertikālie dārzi. Lielākoties šādu dārzu ierīkošanai ir piemērotas ēku sienas, uz kurām dažādos radošos veidos tiek nostiprinātas pamatnes puķupodu vai kastīšu novietošanai, bet tie var būt arī žogi un sētas, balkona margas, rūpnieciski ražotas konstrukcijas, piemēram, metāla statīvi, u.c.. Turklāt vertikālos dārzus var ierīkot arī telpās, piemēram, iekārtojot zaļo sienu vai griestus. Lai tas izskatītos bagātīgs un skaists, svarīga ir pareiza augu izvēle. Šādos dārziņos lieliski jūtas nokareni augi, papardes, dažādi sukulenti un ķērpji, lapu salāti, garšaugi – piparmētras, baziliks, pētersīļi, ēdamie ziedi, bet var audzēt arī gurķus, zirņus, tomātus, pupiņas, vīnogas un citus augus, kas labprāt kāpelē augšup.

Foto: Pixabay

Populārākās stādu šķirnes

Kopumā pieaug tendence samazināt zālāju platības un palielināt puķu dobju un apstādījumu īpatsvaru. Tas veicina bioloģisko daudzveidību un estētisko pievilcību. Priekšroka tiek dota daudzgadīgiem augiem, jo tie ir mazāk kopjami un ilgāk kalpo, piemēram, ehinācijas, rudbekijas, flokši, astilbes, hostas. Tomēr viengadīgos augus joprojām izmanto, lai nodrošinātu krāsu un ziedēšanu visu sezonu..

Cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību vieglāk kopjamiem apstādījumiem, tomēr estētiskais aspekts joprojām ir svarīgs. Daudzi dārznieki izvēlas kompromisus starp abiem aspektiem, izvēloties augus, kas ir gan skaisti, gan pietiekami izturīgi un neprasa pārāk lielu kopšanu. Izvēloties dekokatīvos kokus un krūmus savam dārzam, vai parkam pilsētā ir jāņem vērā ne vien auga skaistums, bet arī tā prasības pret augsni, gaismu un klimatu. Šogad Latvijā iecienītas šādas dekoratīvo koku un krūmu škirnes:

Koki:

Japānas ķirsis (Prunus serrulata): skaists koks ar rozā vai baltiem ziediem, kas pavasarī piešķir dārzam krāšņu izskatu. Pieejamas dažādas šķirnes ar atšķirīgu ziedu krāsu un vainaga formu.

Katalpa (Catalpa bignonioides): liels koks ar platām lapām un smaržīgiem, baltiem ziediem. Labi aug saulainās vietās un ir izturīgs pret sausumu.

Skābardis (Fagus sylvatica): elegants koks ar gludo, sudrabainu mizu. Pieejamas dažādas šķirnes ar atšķirīgu lapu krāsu. Labi aug ēnainās vietās.

Krūmi:

Hortenzija (Hydrangea macrophylla): krāšņi ziedošs krūms, kas pieejams dažādās krāsās. Labi aug ēnainās vietās un prasa regulāru laistīšanu.

Budleja (Buddleja davidii): smaržīgi ziedošs krūms, kas pievilina tauriņus. Labi aug saulainās vietās un ir izturīgs pret sausumu.

Spirea (Spiraea japonica): krāšņi ziedošs krūms, kas pieejams dažādās krāsās. Labi aug saulainās un daļēji ēnainās vietās.

Foto: Pixabay