Vissliktākā situācijā - vispārizglītojošo skolu pedagogi

Šī brīža pedagogu prasības ir izpildīt visus streika vienošanās nosacījumus - balansēt visiem pedagogiem darba slodzi, balstoties uz Ministru kabineta 18.04.2023. lemto, nepieļaut pāreju uz 40 stundu darba nedēļu tām pedagogu grupām, kurām Ministru kabineta noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” šobrīd ir noteikts mazāks stundu skaits, kā arī nepieļaut darba stundas vērtības samazināšanos, balansējot darba slodzi, uzsver Ogres arodorganizācijas priekšsēdētāja.

Šobrīd sliktākā situācija ir vispārizglītojošo skolu pedagogiem, profesionālās izglītības un speciālās izglītības skolotājiem. Tās ir pedagodu grupas, kurām paredzētais jaunais finansēšanas modelis situāciju tikai pasliktinās.

Arodbiedrību sanāksmēs pedagogi tiek iepazīstināti ar reālo situāciju, kāda gaidāma nākamā mācību gada septembrī. Tādēļ vēl nav precīzi apzināts pedagogu skaits, kuri varētu piedalīties maijā plānotajā piketā. Vienlaikus jau šobrīd ir pausts atbslsts no novada izglītības iestādēm, kurās darbojas arodbiedrība, ka pedagogi šīs izglītības iestādes pārstāvēs tuvojošajā pikteā, ja tas notiks.

Joprojām solījumi netiek pildīti

Arodbiedrības pārstāve pauž sašutumu, ka šobrīd vissāpīgākais jautājums ir tas, ka valdība nepilda savus solījumus. Jau pagājušajā gadā tika izstrādāts pedagogu darba slodžu sabalansēšanās plāns, bet šobrīd tas netiek ņemts vērā. Situācija drīzāk tiek pasliktināta. Arodbiedrībai vajadzētu cīnīties par to, lai situācija būtu labāka, bet šobrīd ir jācīnās, lai situācija netiktu pasliktināta!

“Mēs vienmēr ceram uz pozitīvu rezultātu, daudz kas ir panākts, esam uzklausīti, bet ir skumji, ka tas lielākoties ir tikai tajos brīžos, kad esam jau rīkojuši kādu protesta akciju,” piebilst Velga Kalniņa.

Pēc iepriekšējo gadu pieredzes varētu arī teikt, ka pedagogu noteiktās minimālās algas likmes paaugstināšana daļēji notiek uz darba slodzes palielināšanas rēķina. 2016. gada 1. septembrī, pārejot no 21 darba stundu nedēļas uz 30 un 2023. gada 1. septembrī no 30 darba stundu nedēļas uz 36, ievērojami samazinājās daudziem pedagogiem darba stundas samaksa. 2024. gada 1. septembrī paredzēts no 36 stundu darba nedēļas pāriet uz 40, tas nozīmē, ka atkal daudzi pedagogi var piedzīvot lielu vilšanos.

Ogres arodorganizācijas priekšsēdētāja uzskata, ka sabalansēta darba slodze un konkurētspējīgs atalgojums mazinātu pedagogu trūkumu valstī, jo jaunie pedagogi, ienākot izglītības iestādē, nav tik pieredzējuši un viņiem ir vajadzīgs vairāk laika, lai sagatavotos stundām, izlabotu skolēnu darbus un veiktu vēl citus pienākumus, kas paredzēti pedagoga darba aprakstā. Darba slodze, ar ko viņiem nākas saskarties, ir pārāk liela, un tāpēc bieži pamet skolu un dodas meklēt darbu citur.

“Mēs visi gribam pēc nostrādātas astoņu stundu darba dienas aizvērt iestādes durvis un vairs nedomāt par darbu, bet šobrīd situācija ir tāda, ka pedagogam nav iespējams darbu beigt paredzētajās darba stundās. Tas jāturpina arī, pārnākot mājās. Bija cerība, ka situācija mainīsies, taču šobrīd ir skaidrs, ka ar šo jauno finansēšanas modeli problēma vēl vairāk saasināsies un pedagogi būs vēl lielākā pārslodzes situācijā,” atzīst priekšsēdētāja. “Vēl svarīgi piebilst, ka darba algu aprēķinu kārtība ir ļoti sarežgīta. Pedagogiem grūti orientēties jaunajos darba samaksas aprēķinos, bet tiem vajadzētu būt izveidotiem tā, lai katrs darba ņēmējs varētu viegli izprast, kā veidojas viņa darba alga.”

Cer uz pašvaldības sapratni

Runājot par sadarbību ar Ogres novada pašvaldību, priekšēdētāja min, ka notiek regulāras tikšanās ar Ogres novada Izglītības pārvaldi, kurās tiek runāts un diskutēts par skolotāju darba samaksas jautājumiem. “Pašvaldība vienmēr ir bijusi atsaucīga un izprotoša, katrā ziņā līdz šim ir bijusi laba sadarbība, un es ceru, ka arī turpmāk nekas nemainīsies. Ir jautājumi, kurus mēs kopīgi risinām un esam atraduši kompromisus, un pašvaldība allaž ir ieklausījusies atbalstījusi mūs. Par to, kā būs, kad gatavojamies piketam, šobrīd vēl ir par agru spriest,” bilst V. Kalniņa.

Uzziņai:

Līdz 2022.gada septembrim mērķdotācijas pedagogu algām sadales princips bija “nauda seko skolēnam līdz skolai”, šobrīd darbojas princips “skolēns pašvaldībā”. Praksē tas nozīmē, ka katrai pašvaldībai pašai ir tiesības pārdalīt mērķdotāciju starp skolām, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai mērķdotācijas sadales kārtībai.

Pašvaldību rīcību un motivāciju, sadalot finansējumu katrai konkrētajai skolai, ietekmē dažādi faktori.

Pedagogu algu katrā konkrētajā pašvaldībā ietekmē tostarp mērķdotācijas samazinājums, kuru, savukārt ietekmē gan skolēnu skaita samazinājums, gan tas, ka jau janvārī izcīnītais papildfinansējums tika ieliks likmes paaugstināšanā, nevis slodzes balansēšanā vai piemaksās.

Jaunais finansēšanas modelis – programma skolā nosaka, ka finansējums tiek aprēķināts katrai konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā iestādē īstenoto izglītības programmu apmēru.